Vai Jūs ticat,ka katram cilvēkam ir savs Sargenģelis vai pat vairāki tādi?
Varbūt kādam ir bijis,kāds stāsts,kur tiešām var pateikt, "Man stāvēja blakus,kāds sargenģelis!".
Būtu interesanti uzzināt Jūsu viedokļus.
Esmu pārliecināta, ka man ir sarģenģelīts (varbūt arī vairāki), jo esmu paglābusies no neiedomājamām situācijām, kas normālos gadījumos beigtos bēdīgi. Arī sasitoties, gandrīz sāpes nejūtu, nokrītot, sajūta tāda, it kā kāds kaut ko mīkstu būtu palicis apakšā. Esmu ieņēmusi galvā, ka mans sarģenģelītis ir mans vectētiņš.
Cik pozitīvi,ka daudzām no Jums ir tāda sajūta,ka kāds stāv blakus. Man arī tāda ir. Citreiz pat liekas,ka es neesmu viena,ka kaut kur eju vai kā,ka kāds ir ar mani.. :)
Mana mamma ir (vai bija, nezinu) ar šo tēmu aizrāvusies, lasīja grāmatas un tamlīdzīgi. Es nespēju uzklausīt visu to, ko viņa bija izlasījusi - manuprāt, pilnīgs sviests. Tātad - nē, neticu.
cietu autoavarija kur vadijai bij bedigais beigas un viens no pasazierim palika ratinjkreslaa, paskatoties pec tam bildes no avarijas, tiesam skiet, ka man blakus staveja sargengelis!
iespējams, ka ir sargeņģelis katram no mums, bet es, personīgi, viņa kātbūtni neesmu sajutsi, diemžēl.. es jau gribētu, lai viņš man būtu paīdzējis, tad kad es biju mammas puncī, bet lai vai kā ir bijis, es diemžēļ tādiem neticu..
2001
