mājīgums!!!

Manas mantas un mani cilvēki.

cilvēki blakus - ģimene, draugs, vecvecāki..

Vecāku mājās - mamma, mūsu mājās - kad abi + kaķis, esam mājās.

Mīļotais,šārpijs,sveces,ēdiena,kafijas smarža,ziedi vāzēs,siltums.

"Home without a cat is just a house"
Mājīgumu manām mājām piešķir mīksts paklājs, pufīgs dīvāns, smaržīgas vaniļas sveces, skaisti aizkari un pats galvenais - kaķis. Nav labākas mājas sajūtas kā ieritināties dīvānā ar mīļu murrātāju blakus.

vismīļākā sajūta, ieritināties vakarā dīvānā ar mīļo, kaķi, siltām tējām un baudīt filmas.

un ka jūs piešķirat majīgumu pavisam jaunām un svaigām lietām??? mājās kaķis un viss notiek? :D

kita,piemēram???

mājās kaķis un viss notiek?

godīgi? jā..:D kaķis ir silts,kustīgs un dara blēņas..viss,kas pienākas..:D
Bet vispār - manas mantas pa visu māju, sveces un daudz spilveni..tad es jūtos kā mājās.

Tā ir tāda neaprakstāma sajūta... Rīgas dzīvoklī man tāda nekad nav bijusi un noteikti nebūs, lai kā censtos to radīt. Taču, kad aizbraucu uz mājām un pārkāpju pāri slieksnim - viss, ir tā sajūta. Un es nezinu, kas īsti to dod. Laikam viss kopā. Tas miers, kas tur ir, tā pozitīvā gaisotne, mani ģimenes locekļi...

nu teiksim tā , jauna māja , dzīvoklis?? nu viss ''svaigs''??

Hmm, vai tad mājīgumu jāpiešķir? Manā izpratnē tas rodas pats no sevis, kad taisījām remontu, vien izlīmētas tapetes un koka logi šķita mājīgi. Kas savs un sirdij tuvs, tas arī mājīgs.

Siltums, kārtība, paklājs, dīvāns, uz kura var apgulties un izkust pēc trenniņa, kārtīgs sexodroma (gulta), plašums ..

man jau arī tas kaķis patīk ka murrajas, bet neteikšuka baigā blakus sēdetaja... laikam trāpijies neatkarīgs kaķis!!! :D

Svarīga noteikti ir drošības un atbrīvotības sajūta. Mājā, kura liekas absolūti sterila un visu laiku jāpiedomā, ka tikai nenogāzt lielo vāzi vai nesasmērēt balto dīvānu, es nekad nevarētu justies mājīgi. Un krāsas. Ar mājīgumu saistās siltas krāsas interjerā.

libra- es domaju ka tiem kam mājās ir kaķis nekadas sterilitātes nav :)

kita - nevajag jau blakussēdētāju :D vajag,lai tas kaķis tu pat ir :D

Kaķi nepatīk, bet piekrītu, ka mājīgumu jau nerada speciāli, ar laiku iedzīvojoties, tas rodas pats no sevis.

Dzīvojot Rīgā dažādos īrētos dzīvokļos, ne vienmēr šo mājīguma sajūtu man ir izdevies dabūt. Braucu uz dzīvokli, kurā dzīvoju viena un nav - nejūtos kā mājās. Kolīdz sāku ar draugu dzīvot pie viņa - tā ir, māju sajūta ir klāt. Tādēļ arī secinu, ka man galvenais ir cilvēki blakus :)

zakjis- ir vietas, kur dzivojot loti ilgi, nekadas majiguma sajutas nav!!! laikam vieta vainiga....