20 gadu vecumā nopietnas attiecības.

Intreresanti palasīt šos nopietno attiecību "ekspertus"
Visgudrākie protams nav ne gadu padzīvojuši kopā.

Ieteiktu pajautāt kādam vecam vīram ko viņš domā par "nopietnām attiecībām". Visi kam esmu jautājis saka ka ļoti to nožēlo, pat tie kam ir sievas.

Jāni, sanāk,ka Tu dzīvo tikai tehnisku iemeslu dēļ.

katrs dara kā grib, cits arī 30gadu vecumā nav gatavs nopietnām attiecībām

KO nozīmē gatavs? Vajag kaut kādu apliecību lai to darītu?

ir cilvēki,kas var gulēt ar jebko,kas kustas, ir kam patīk tikai blondīnes un katru rītu citai pamostas blakus, ir cilvēki,kam tas nav vajadzīgs, grib pamosties blakus vienam cilvēkam katru rītu- to sauc par gatavību attiecībām ilgtermiņā no manas puses

Es eszmu nopietnās attiecībās jau no 17 gadu vecuma. Nav gribējies citu.
Laikam tā skaitās pietiekami attīstīta apziņa.

Tikai normāli. Pieredzi jau vajag. Cikos tad jābūt pirmajām nopietnajām attiecībām? 25 gados vai? Un līdz tam kleķerēt apkārt ar visiem pēc kārtas? Kā nu kuram.

Nu normāli ir sākt par kaut ko tādu domāt apmēram 30 gados, var arī vēlāk ja ir daiļš un seksīgs.

es laikam būšu saspiedusi galvu un vienu reizi mūžā piekritīšu Jānim: Kas tas par murgu? Kādēļ kāds to sev nodara?

Sex nav svarīgs sievietes, un arī vīrieša, organismam. Var droši bez tā iztikt.
Bērni arī nav obligāti jārada.

Labi, ka tevi vecāki domāja citādāk, jo tad tevis te nemaz nebūtu ;) Un vēl - ja tā domātu visi, tad cilvēce jau sen būtu izmirusi.

Tā ir dzīvojamās telpas izšķērdēšana (ja dzīvo kopā tikai divatā)

Un, ja nedzīvo kopā, bet katrs atsevišķi? Vai tad tādā gadījumā nenotiek vēl lielāka "dzīvojamās telpas izšķērdēšana"?

Labāk būt nopietnās attiecībās, nevis visu dzīvo maukties apkārt.
Un svarīgākais ir tas, lai cilvēks ir laimīgs un viņam patīk sava dzīve.

Nu man personīgi negribas sexot ar katru otro, tāpēc labāk izvēlos vienu partneri un nopietnas attiecības. Tas nekādā veidā mani neierobežo un vispār neredzu mīnusus. Īpaši smiekli sanāca par to dzīvesvietu - nav racionāli dzīvot diviem. A vienam dzīvot racionālāk? Vai jādzīvo ar veselu baru cilvēku līdz 30 gadu vecumam? :D
Un jā, pēc pirmajā nopietnajām attiecībām es izšķīros, bet iekrāju daudz pieredzes, iemācījos kā ir sadzīvot ar otru un kas ir kompromisi. Domāju, ka 30 gados iemācīties piekāpties un pārkāpt savam ego ir daudz grūtāk. Un jā, es vēlos bērnus, tādēļ sākt meklēt notpietnas attiecības ap 30 gadiem man būtu par vēlu.

Šajā forumā vien ir tūkstošiem temu par nopietnu attiecību problēmām no ~20 gadīgām meitenēm. Tā nav normāla situācija.

Mēs iepazināmies kad man bija 22, sievai 21, Aprecējāmies (25/24). Domāju ka tas bija labs vecums precībām. Tagad man ir 40 gadi.
Nekad neesmu nožēlojis par to ka apprecējos. Un ar laulību dzīvi un savu ģimeni esmu laimīgs.
Protams ir bijuši strīdi un citas nebūšanas, bet visam esam tikuši pāri. Nevienu sliktu vārdu par savu sievu nevaru teikt.
Īstais laiks kopdzīvei ir kad cilvēki tam ir morāli nobrieduši un spējīgi uzņemties atbildību par ģimeni. Daži ir spējīgi jau 18 gados, cita nav spējīgi arī 40 gados un laikam nebūs nekad.

bezsakars. kulakā ņēmējs laikam gribi but visu muzu.