sirdsapziņas mokas = piedošana

Tu tak esi mazohiste. Senos notikumus aizmirsti un dzivo nakotnei un tagadnei. Ceru nebiji tada dura un enko viņam nestāstiji? Un vispar cik ļoti sevi un savas attieciabs nav jamil ja vaino tikai sevi? Pagale viena nedeg:D

Ja tas būtu noticis pirms 3 dienām - jā, varētu sevi pašaustīt, bet TRĪS GADIEM, liecies tak mierā. =) Kas bijis bijis, izbaudi dzīvi un nepārdzīvo par tādām lietām. =) Ir svarīgi, kas ir tagad, nevis bija čorts viņu zin kad. Nekas traks nav noticis.

Es par šo visu esmu ļooti daudz domājusi - neko jau tādu neesmu izdarījusi - esmu arī labākajai draudzenei to vairākas reizes stāstījusi asarām acīs - nesaprotu kāpēc man tas viss maļās iekšā - visu laiku sirdsapziņa lieks to atcereties :@ reizem liekas ka es vienīgā BITCH kas kko otram - kuru mīli nodara :@

Un jā, puisim labāk neko neteikt - tikai lieka drāma, kasīšanās un skaidrošanās. Ja savā galviņā esi visu apdomājusi, sapratusi utt - palaid vaļā un kušs. Tici man, tā būs labāk, jo sevišķi par tādiem niekiem.

jas Tu šādi cepies gadiem , tad nav superīgas jums attiecibas.

Sveika!
Man laikam ir bijusi gluži līdzīga situācija, lai gan es to savā attiecību laikā ar savu tagadējo puisi esmu darījusi 3 reizes, bet neko vairāk par skūpstīšanos. Vienu reizi tas bija tāpat kā rakstīji Tu - gāja kā pa celmiem. Es reāli sirdī jutu,ka viņš no manis kaut ko slēpj, tāpēc alkohola, sāpju un visu pārējo likteņu varā es to izdarīju. Pēc tam nožēloju...Jo,kaut kā stulbi-otrreiz uzkāpt uz viena un tā paša grābekļa-bijušais. Protams,pēc tam bija nenormāli sirdsapziņas pārmetumi..Un es to izstāstīju draugam, pēc tam, kad uzzināju.... ka arī viņš man bija melojis. Protams,man tas vispār šķita katastrofāli - kā viņš tā varēja? Un tomēr,arī es biju vainīga... Jā, mēnesi viņš man bija melojis par simpātijām pret savu draudzeni.Kopš tās reizes es uz to meiteni pat nevaru paskatīties. Kā ar mietu iedzīts ir naids pret viņu,lai gan viņa jau nebija vainīga.
Savukārt,otrā reize bija vienkārši tāds mirkļa vājums, šobrīd es nesaprotu, kā pati tā varēju. Puisim neesmu to stāstījusi, jo vienkārši saprotu,ka ja tā notika,tad liktenis to bija lēmis. Un viss.
Arī trešā reizē uzkāpu uz vecā grābekļa, un ar citu bijušo. Bet, tas, iespējams, bija tādēļ, ka vienkārši kaut kas pagātnē sen nebija nokārtots. Zinu,ka daudzas sievietes man nepiekritīs un tūlīt brauks augumā - kas nenokārtots, nejau tagad katru savas pagātnes neizdarīto lietu celsi augšā tagadējās attiecībās.. Nē. Tā vienkārši notika. Brīžiem es aizdomājos,ka vajag izstāstīt,bet zini... Brīžiem ir labāk,ka viņš to nezin. Jūs neesat precēti. TU NEVIENAM NEPIEDERI. Tas ir tavā ziņā. Sirdsapziņu piemuļķot nevar, bet var viņai likt atslābt. Un tieši to es tev ieteiktu darīt.