Kas par tumsonību!
Pirmkārt, ar purniņu paša nedarbos nedrīkst dzīvnieku bāzt, jo tas var traumēt ne tikai ožu, bet arī psihi - dzīvnieks vienkārši sāk ienīst to bāzēju. Un pēc tam no pieķēzītām kurpēm un cita veida atriebības vairs nav glābiņa. Kad bērns piečurā bikses, tu arī viņam tās uzreiz bāz sejā?
Otrkārt, dzīvnieks pats labi saprot, kur jāiet kārtoties, ja viņam to vietu parāda. Pilnīgi visi mani no ielas paņemtie kaķi jau pirmajā reizē kārtoties aizgāja uz kastīti. Ar noteikumu, ka ir sterilizēti. Jo meklēšanās laikā kaķis iezīmē teritoriju visur.
Treškārt, ne pagaidu mājās, ne patversmēs adopcijai nedod nesociālus un pie kārtības nepieradinātus dzīvniekus.
Ceturtkārt, nokārtošanās ārpus kastītes bieži vien var būt saistīta ar stresu vai slimībām. Lūdzu neņem kaķīti, ja vienīgais, kas saistās ar nokārtošanos tam neparedzētā vietā ir "ar purniņu paša nedarbos". Cik reiz nav nācies ņemt atpakaļ no "saimniekiem" dzīvniekus, kurus dažs labs nolēmis paaudzināt, nemaz nemēģinot iedziļināties problēmas cēlonī.
_________________________________________________
Oi! Atradušas, kuru mācīt! Man visa bērnība un puse pieugušā dzīves ir pagājusi kopā ar tādu pūkainu un ūsainu ģimenes locekli. Kaut kā neviens no mūsu kaķiem nekad nečurāja kurpēs un citādi neatriebās, arī oža nevienam no kaķiem pazudusi nebija, un bērnus ar kaķiem es tomēr par vienlīdzīgiem neuzskatu. Čurātājkaķis pieklīda darbā.