Vienu brīdi bija saskarsme ar gruzīnu. It kā jau viņš man patika, bet tobrīd biju kopā ar citu puisi un gruzīns to zināja. Iepazināmies netīšām, kojās ballītē. Ciemos bija tikai 1 reizi. Komplimenti,aicināja uz n-tajiem Ziemassvētku pasākumiem, bet es atteicu, jo man jau bija plāni ar draugu un ģimeni. Pēc kāda mēneša pateicu viņam, ka nevaram satikties,jo biju izdomājusi, ka kopā ar viņu man nav nākotnes, jo viņš bija apmaiņas students un pēc 6 mēnešiem brauc prom.
Tad šim aizgāja ciet- izdomāja, ka mana istabas biedrene ir vainīga pie visa. Draugos viņai draudēja, ka nez ko izdarīšot, ja skalos man smadzenes. Lai tik satiekot viņu vai viņa draugus uz ielas. Pēc tam arī man rakstīja visādus draudus par fizisku iespaidošanu un ļoti bieži skatījās manu profilu. Es 5 mēnešus baidījos iziet no kojām, lai tikai viņam neuzskrietu virsū. Labi, ka pats tur nedzīvoja.
Biju laimīga, kad pārvācos uz dzīvokli. Pēdējo reizi skatījās 1.5 gadus pēc ballēšanās kopā.
Ir tā- kamēr esi laba pret viņu, viņš ir tāds pats. Kad atsaki, tad uzdarbojas mačo ego. BET cilvēki ir dažādi, varbūt tavējais ir normāls. :)
200
