Aizņemtie

Esmu bijis savā laikā mīļākais precētai sievietei.
Viņai es biju patvērums un kaut kas ārpus laika un telpas,kur problēmas tiek noliktas malā. Nereti vēljoprojām uzraksta, kādu labu vārdu, tomēr es vairs neatbildu.
Man tajā visā patika - kaisle, pat savā ziņā, ka tas ir aizliegts un maza atbildības daļa par viņu. (attiecības viņai jau juka ārā)

Bet ziniet, tāpat atzīstu, ka tā ir viena no manām dzīves kļūdām... egoisms un jaunības maksimālisms.
Gan Cenija tev ar pāries un apzināsies, ka esi daļa no problēmas un ka tu gūsti baudu uz kāda sāpju rēķina ;)
Šo lietu vairs dzīvē nekad nepiekopšu - vēlos sievieti, kura ir man uzticīga un es varu būt uzticīgs viņai. Pats attiecībās neesmu krāpis - neesmu spējis nodarīt pāri otram, lai vai ko kāds vārdos teiktu, nodevība sāp ļoti. (pat laikā, kad biju mīļākais man nebija citu sieviešu :D).

Neprātīgs-kā jau es teicu es pati saprotu ka tas nav labi,esmu vissvisadīgi mēģinājusi izvairīties,bet kkā nesanāk.
Es labprāt pēc ilgiem laikiem saietos ar brīvu čali,bet precēts/aizņemts tā ir vnk kā slimība :D

nav bijis un ar tadu neielaistos

Sindroms "kaiminju zaalaajs ir zaljaaks un kaiminjienes viiram ir lielaaks". Vieniigais, kad pati nodibinaasi nodibinaasi nopietnas attieciibas, laimiiga nebuusi, jo nespeesi viirietim uzticeeties.

Beibe.Marta-tici man,man ar pašapziņu viss ir kārtībā

Nu nav viss kārtībā, lai kā tu censtos ieskaidrot to sev un citiem. Ja kaut kas aiziet galējībās (un šeit var likt jebko iekšā), tad skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā ar cilvēka psiholoģisko pusi. Ja tu pati saki, ka tevi saista tikai aizņemtie, tātad tev ir pašvērtības kompleksi vai kaut kas cits, kas ir novirze no normas. Jo cilvēki parasti iepatīkas sevis dēļ, sava rakstura, izskata utt. utt., nevis pēc principa "brīvs - nepatīk, aizņemts - patīk".

Pievakare-ar pašapziņu man tiešām viss ir kārtībā,un ar psihaloģisko pusi man tiešām viss ir kārtībā...

ar psihaloģisko pusi man tiešām viss ir kārtībā...

Nav gan, savaadaak nebuutu teikusi ka tev ir psihologiskas dabas probleema. Pati to atzini.

Te kāds ir specializejies sociālo tīklu psiholoģija......


Saki ko velies es palieku pie sevis,jo lai arī cik daudz man dažiem īpašiem cilvēciņiem būtu jāatkārto man ar psiholoģisko pusi un psihi ir pilnībā viss kārtībā

Bija man pirms laba laika attiecības. Izšķīrāmies, viņš apprecējās ar citu. Pusgadu pēc kāzām nakts vidū piebrauc pie manas mājas, no sākuma parunājāmies, ja reiz atbraucis... Pēc tam sāka uzmākties. Trūkstot dzirksteles laulības dzīvē. Tieši tik vienkārši tas notiek. Protams, ceļ pašapziņu, ka atskrējis pie manis, ka laikam man ir kaut kas tāds, ko sieva nespēj dot. Nenoliedzami, tas aizliegtā augļa asumiņš :)

Par laimi man tādas vēlmes un pievilkšanās spēka pie aizņemtajiem (ja esmu par to informēta) nav bijis. Pārāk daudziem apkārt ir pilnīgi vienaldzīgi vai cilvēks ir aizņemts vai ne, ka jūtos pat unikāla ar savu stingrību atraidot aizņemtos, pamatojot kāpēc. Lai vismaz zina, ka tomēr cilvēki ar robežām vēl eksistē.

pa attiecībam ir jācīnās dieviem,

Nu tieši tā, jācīnās(es personīgi tādu terminu gan nelietotu), bet kāda tur cīnīšanās ja vīrietim vieglāk liekas ielekt citās biksītēs :] taču gadījumā ja ir runāts, sievete neko nemaina tad ir jāšķiras un punkts. Citādi atkal kārtējā gļēvuļa rīcība, nespēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību :]

Pašapziņas jautājums te pat nav apspriežams, loģiski, ka ar to ir kautkādas problēmas. Apliecinājumu savam krutumam iegūst satiekoties ar aizņemtu vīrieti - esmu labāka kā viņa draudzene.. Patiesībā nevis labāka, vienkārši savādāka.

Man vispār žēl cilvēku kuri nesaprot, ka apmierinātība ar sevi un laimīga dzīve in general atkarīga tikai un vienīgi no viņa paša.

Beibe
Nu tak atslābsti vienreiz :D Rodas sajūta, ka Tavs vecis lec svešās biksītēs, ka tā satraucies :D

koncaa

Kur tu redzi, ka es satraucos. Vienīgā kura te saraucas esi tu ja tā ķer pie sirds manus komentārus un centies mani mācīt :] Tādi teksti kā atslābsti jau ir klasika šādās tēmās. :]

Esmu pret iejaukšanos citu attiecībās, bet nesaprotu, kāpēc vajag mesties virsū tām, kuras pavedina vīriešus. Ja ne viņa, tad kāda cita. Ja vīrietis ir tāds,kuram nepietiek ar vienu, tad viņam jau vienalga ar ko, piemēram, kāda darba kolēģīte atteiks, atradīs citu. Dažreiz tieši šīs sieviets palīdz atbrīvoties no nekam nederīgiem lohiem.

Pastāsti kādēļ superīgai sievitei vajag to nekam nederīgo lohu? :] Nevaru iedomāties nevienu iemeslu, katrā ziņā man tādu lupatu nevajag. Jo tāda neizlēmība neko labu par vīrieti neliecina. Labāk izvēlos brīvu un tad skatos, sanāks vai nesanāks, vajag man viņu vai nevajag.

Ja ne viņa, tad kāda cita.

Šī jau ir pērle.

Bet nu jā, es dzīvi dzīvoju ar sevi epicentrā, visi pārējie ir tikai piedevas manai ikdienai. Nebūsi laimīgs un apmierināts pats par sevi, neviens cits to apmierinātību nesniegs, vismaz ne līdz patiesajam līmenim. Un tā nav augstprātība no manas puses, tā ir uz ādas pārbaudīta dzīves realitāte.

Tad kad kāds aizņemts kārtējo reizi sit kanti, man tiešām paliek skumji par to cik šī persona ir nožēlojama un nespējīga, pārāk vārga lai saņemtu sevi rokās un beidzot izveidotu attiecības ar personu ar kuru būs labi, visās jomās. Bet vieglāk jau sēdēt šajā cietēja lomā, grābt viņam iedotās atliekas un sūdzēties, ka jūtas nelaimīgs.

Beibe.Marta laikam jau vienmeer buus shajaa zinjaa 2 frontes. Sievietes, kuraam ir savi viirieshi un kuraam attieciibu veidoshana padodaas viegli un tad ir taas sievietes, kuras apzinaas to, ka tikt ilglaiciigas draudzenes vai sievas statusaa vinjaam ir ljoti gruuti un taapeec ir gatavas iet paari liikjiem. Sievieteem, kuraam ir viss kaartiibaa attieciibu zinjaa vai ir viegli tikt pie taadaam, gandriiz vienmeer riebsies taas, kuras cer pagulties zem vinju viirieshiem un izjaukt vinju attieciibas. Tas ir tikai normaali.