Labākas draudzenes un sirds draudziņa nebūšanas....

Man arī bija draudzene, kas kā second hand meitene provēja tos, kuri man bija bijuši. Labi, ka man neviens no viņiem nebija sirdī aizķēries.

Ne labaakaa,bet vnk draudzene tajaa briidii ljoti uzticeejos..vinja ar lielu viltu un manu uzticeesanos panaaca,ka mees izskiramies un peec tam pati sagaaja ar vinju kopaa

Es pelnu naudu šeit - http://www.moneystrategy.info/Baru/, iesaku arī Tev, tas nav grūti un ir diezgan ienesīgi ;)

Up. Ir kādi jauni stāsti ? :D

Tieši nesen vienas seriāla epizodes iespaidā runājām par šo.

Man prieks, ka mans un manu labāko draudzeņu viedoklis šajā jautājumā sakrīt - draudzeņu puišus mēs vispār neuztveram kā vīriešus, potenciālos partnerus vai ko tur vēl. Tas laikam daudz ko atvieglo...

Man ir tā bijis. Iespējams, esmu kādreiz jau te stāstījusi.
Ar "pirmo lielo mīlu". Reizē, kad pirmo reizi biju viņu atvedusi iepazīstināt ar vecākiem. Ciemos atnāca arī bērnības labākā draudzene, gulējām visi vienā istabā, jo kaut ko spēlējām vai vienkārši pļāpājām ilgi... un tad naktī pamostoties konstatēju, ka abu nav istabā.
Cik atceros, tad viņi pārgulēja kkur ārā un vai tik nebija tā, ka viņa zaudēja nevainību... ?
Tas bija sen, neatceros, kā tad jutos. Būtībā vēl biju bērns.
Zinu tikai to, ka ne uz vienu, ne uz otru ļaunu prātu neesmu turējusi. Ar draudzeni pārtrūka attiecības dabīgi, jo es pārvācos dzīvot citur un vienkārši vairs nebija iespējas biežam kontaktam.
Tā "pirmā mīlestība" tāpat man bija pilnīgākā bērnības muļķība un man pat patīk, ka tā notika. Ir par ko pasmieties.
Tagad to draudzeni satieku 1x (max 2x) gadā, kad braucu apciemot vecākus un nekādu barjeru tā dēļ neesmu jutusi. Tikai tik, cik mums katrai sava dzīve. Apmainamies ar aktuālāko un tāpat jūtam veco laiku mīlu vienai uz otru. Kā nekā viņa ir visa mana bērnība.

Nav ko nepreceetaas, izbadeejushaas draudzenes raadiit savam viirietim.

Zelta frāze....

Nav ko nepreceetaas, izbadeejushaas draudzenes raadiit savam viirietim.

Drīzāk nav, ko būt ar tādu vai tādās attiecībās, kurās jāslēpj no vīrieša neprecējušās vai izbadējušās draudzenes.

Es esmu bijusi otrā pusē - ka otras pusītes vīrieškārtas draugi un radi cenšas nocelt. Un katru reizi atliek vien nobrīnīties.

Drīzāk nav, ko būt ar tādu vai tādās attiecībās, kurās jāslēpj no vīrieša neprecējušās vai izbadējušās draudzenes.

Īsti nepiekrītu, jo kartās attiecībās var iezagties krīze, ka liekas viss un reaminēt vairs nesanāks neko, un liekas, ka tā sievas draudzene ir tā pati, pati...

Mans tēvs pēc 25 gadu kopdzīves aizgāja pie mammas labākās draudzenes... Un diez vai mammai pirms 25 gadiem kas tāds varēja pat sapņos rādīties. :(

Es montina rīcībā nesaskatu neko nosodāmu... + izcili stulbi daža te rakstīja, ka tādai draudzenei mestos virsū un nozilinātu... Njā, pats zemākais, kur sieviete var krist - mesties virsū draugu/vīru mīļākajām. :)

Man ir gana augsts pašvērtējums un pietiek pašcieņas, lai neārdītos par tādām lietām. Ja es daru visu (un esot attiecībās, tiešām - otram cilvēkam cenšos būt maksimāli VISS) un meitene tāpat pavilktos uz kāda drauga/paziņas kārā zoba, man pa lielam vienalga. Pašas griba un darīšana.

Jā, mana "draudzene" tā ir izdarījusi gan ar puisi, kurš man ļoti patika, gan ar random pielūdzējiem - viņai vienmēr vajadzēja pierādīt, ka var dabūt to, kas ir man. Neesam vairs draudzenes.

Daudzi ilggadējie sirdsdraugi nespēj saprast ka bērnība un tīņu gadi beigušies, ka veidojas draudzība, attiecības (nākotnē ģimene) ar pretējo dzimumu. Un noteicošo lomu viņa vienalga vairs neieņems.

Tāpēc vislabāk attiecības veidojas ja nav "sirdsdraugu" kuri beigās tikai maisās pa vidu un cenšas sačakarēt jaunās attiecības.
Man bija tā, ka pēc nopietnās iepazīšanās, draugi izzuda paši no sevis, jo laika un intereses kopā ņemties vairs nebija. Domāju, kā bija pat labāk, vairāk laika varējām veltīt viens otram.

Es montina rīcībā nesaskatu neko nosodāmu...

Šis ir zelts :D - viņa pārguļ ar draudzenes puisi, draudzen pārkāpj tam visam pāri, tomēr piedod, un tad viņa to izdara vēlreiz - nē nu protams, ka nodot kādu, kurš tevi uzticas (vairākas reizes) nav nekas nosodāms, kur nu :D

Man parasti ļoti patīk Dionysus viedoklis, bet šoreiz gan absolūti nepiekrītu - neuzskatu, ka tas ir normāli, ka uzrodoties nopietnām attiecībām vai ģimenei, draugi vairs nav svarīgi... Tā nedrīkstētu būt, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai katram ir arī savas intereses, hobiji un draugi..

Man parasti ļoti patīk Dionysus viedoklis, bet šoreiz gan absolūti nepiekrītu - neuzskatu, ka tas ir normāli, ka uzrodoties nopietnām attiecībām vai ģimenei, draugi vairs nav svarīgi... Tā nedrīkstētu būt, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai katram ir arī savas intereses, hobiji un draugi..

++++
Maniem vecākiem, piemēram (pat pēc 40 gadu laulības) ir ļoti tuvi draugi - katrs no viņiem var aizbraukt ar saviem draugiem ''patusšet'', dzimšanas dienas svinības, utt. nav iedomājamas bez draugu kompānijas - es noteikti vēlētos, lai man būtu tāpat. Kamēr biju attiecībās, vienmēr atradu laiku arī draugiem, jo man nešķiet, ka ar otru cilvēku ir jāsalīp tā, ka neko citu apkārt vairs neredzi... Savam puisim arī neļāvu aprunāt manu draudzeni, kas viņam nepatika - arī tie ir cilvēki, kas man ir svarīgi, ar kuriem esmu turējusies kopā gadiem ilgi - kāpēc lai es viņus pēkšņi atmestu?

Nav un ļoti ceru,ak nebūs tāda situācija!
Ko es darītu? Nekad nepiedotu. Nedz vienam, nedz otram.

Tiem draugiem un radiem, ģiemens locekļiem nekas nesanāca. :D Esmu uzticīga.
Uzskatu, ka nav tikai viens vainīgs, ja kāds kādu aizviļ. Saprotams, ka gan pārim kaut kas nav kārtībā attiecībās, bet nu tad problēmas jārisina un visu var atrisināt, ja mīl viens otru, gan tam trešajam ir sava vaina. Laimīgās attiecībās tādas lietas - šļūkšanas pa kreisi... diez vai notiek.

Meitenes, jūs nēsat , kā lai pasaka greizsirdīgas?! uz savu labāko draudzeni, kad viņa piemēram satiekas un paliek pa nakti pie citas varbūt ne tik labas draudzenes kā es?! es ceru ka domu sapratat :-)