Kaut kādā mērā esmu psihopāte, jā :D Man ir nepieciešams kašķis ik pa laikam, pati bieži vien provocēju kasīšanos par neko, man vismaz ir paveicies, ka otrs to ir sapratis, ka tajā nav nekāda ļaunuma, vien.. izlādēšanās, un neļaujas. Pati, protams, pēctam jūtos šausmīgi slikti, ka esmu izbojājusi, piemēram, foršu izbraucienu, ceļot jau mašiņā augšā kaut kādas varbūtības savā galvā., un esmu dubultmīļa. No vienas puses man pat patiktu, ja otrs pabļaustītos pretī, nevis ignorētu.
Kā beigt - nezinu, laikam jau kamēr tam otram pieriebsies, savu būtību grūti izmainīt, laikam ar mīlestību vien nepietiek.