Sonreir, viens ir mūsu domas utt. otrs ir tavas attiecības. ja es būtu tavā situācijā, tad nopietni parunātu ar vīrieti. sākumā mēģinātu bez konfliktiem, kāds ir viņa skatījums ir kopīgo izdevumu sadali un kāds ir mans, un ka mūsu skatījumi nesakrīt, un kā nonākt pie kopsaucēja.
ja nav efekta un viss turpinās pa vecam, tad runātu nopietnāk. īstenībā tas ir jāapspriež, ja vēlas attiecības turpināt, t.i. precēties. ja viņu neapmierinu es tāda, kāda esmu, tad lai meklē sev sievieti, kas pelna vairāk par viņu, kā viņa ģimenē, jo es nevarētu visu dzīvi saņemt pārmetumus, ka neieguldu kopīgā komfortā tikpat daudz, cik viņš. vismaz es nē.
būtu interesanti pajautāt viņa vecākiem, vai vienmēr ir bijis tā, ka viņa mamma pelna vairāk. viņš laikam nesaprot, ka katram dzīvē ir kāpumi un kritumi, un ir liela iespēja, ka būsiet apgrieztās lomās (bet tieši šis variants viņu laikam apmierinātu).