sānsoļi?

Bija kaut kādā pētījumā rezultātos aprakstīts .. procentuāli sievietes krāpj tik pat bieži un daudz kā vīrieši. Un tas bija ļoti tuvu 50% .. tā kā katra otrā ir uzlikusi ragus kādam un katrs otrais slidinājies pa kreiso kalniņu .. žēl, ka neatceros, kur to lasīju .. varētu linku iemest ..

Tā kā nav ko īpaši cepties .. tāda diemžēl ir mūsu realitāte ..

Becky daudz lielaaka māksla ir apprecēties ar kādu kurš Tev tiešām patīk/mīli un kurš arī ir bagāts,nevis slapstīties apkārt kā atvainojos lētai prostitūtai.
Kaut kur mēs esam līdzīgas, arī man ir ļoti svarīgas materiālās vērtības,bet skraidīt apkārt un ņemties ar citiem būtu zem mana goda. Esmu ļoti priecīga ka man tas nav nepieciešams.
Atceries ka nekas nav mūžīgs,ka viss var kādreiz beigties.Sievitei ir jābūt arī gudrai ne tikai skaistai,lai varētu būt materiāli nodrošināta,arī kad Tavs bagātāka draugs tevi atstāj. Ar skaistuma blogiem Tu to diez vai varēsi izdarīt:)

es ta jau ar domaju, ka visi te uzklups becky virsu par to 1. komentaru. katrs dzivo ka velas!

pietam es kaut kur lasiju, ka nereti 3. persona ievies jaunas vesmas atiecibas, cilveks saprot, ka vinam tas otrs patiesiba ir loti dargs un labs, ka kludu butu pielavis, ja ar citu aizietu. vel lasiju, ka (laikam jau tepat), ka katrreiz gulot ar citu, parliecinos cik mans(vina vai vins?) tomer ir labs:D

Es nez, vai tas tāpēc, ka atkal esmu kārtējo sevis meklējumu krustpunktā vai tiešām attiecīga vecuma dēļ, bet es nedomāju, ka dzīvot brīvās attiecībās ir kaut kas briesmīgs. Nu labi, es spriežu teorētiski, bet kad iedomājos, ka man ar vienu un to pašu vīrieti kopā būs jāmostas trīs, piecus, desmit, padsmit gadus...Vai tas vispār ir iespējams bez zināma aizkaitinājuma pret šo cilvēku un dzīvi? Tāpēc man mazliet bail no precēšanās (ha, it kā kāds ņemtu :D), jo tas kaut kā savažotu. Nu vismaz mani. Varbūt vienkārši nepazīstu lielo mīlestību. Un becky ir laimīga, ka atradusi savas komfortablās attiecības, kaut mums visām tā palaimētos. :)

Fiziski krāpusi neesmu. Bet esmu izdzīvojusi ellīgi pacilājošus, otra radītus taureņus, kamēr vēl biju ar pirmo. Šī robeža ir tik trausla. Vienā brīdī vari sajust, ka esi dzīva kāda cita dēļ un iemesli to nepateikt ir tik dažādi. Man šķiet, ka mazliet sapņot par kaut ko kaut kad kaut kā noteikti nevajag pārstāt nekad.

Iepriekšējās attiecībās krāpusi esmu, tagad gan neko tādu nedarīšu. Nav ne vēlēšanās, ne vajadzības. Ceru, ka nenāksies ar neko tādu saskarties.

Ir ļoti liela atšķirība vai Tu krāp kad Tavs vīrietis to zina un jums ir brīvas attiecības,vai arī Tavs vīrietis ir uzticams un Tu krāp labu cilvēku,kurš par to pat nenojauš. Tas otrais dzīvé nāks atpakaļ.

mani smidina manticigi cilveki, jo tas ir vinu stulbums. ta doma, ka viss dzive naks atpakal. ziniet, esmu redzejusi tadus piemerus, ka jusu manticiba ir prieks aitam.

Chanele, bet mēs jau nezinām, kādas ir otra (konkrēti jau minētās personas) attiecības. :) Varbūt, ka brīvas. Tad kāpēc svaidāmies ar apvainojumiem, mācām dzīvot un ar karogu un putām uz lūpām baidinām, ka Lielā atmaksas stunda būs klāt? Nu visi taču savus rēķinus dabū samaksāt, neviens neaizlavās pa kluso. Gods un slava un nepārejoša svētlaime tām, kuras uzskata, ka dzīvi dzīvo "pareizi" un pelnījušas tikai atzinīgu pakasījienu aiz auss.

Bet nu miers ar to. Kā jau teicu - pats svarīgākais, lai mums visām laimētos atrast un būt attiecībās, kurās jūtamies abpusēji komfortabli. Štrunts par to, kas kādam citam mūsu gultās nepatīk. ;)

Tiešām smieklīgi. Ko jūs mācat to becky dzīvot? Jūs domājat, ka viņa pati nezin to visu un nesaprot? Tak cilvēks dzīvē ir labi iekārtojies, viņai sava dzīve patīk. Saprastu, ja viņa nāktu te raudāt un žēlotos. Nē, nu nevarat jūs nomierināties. Izskatās, ka jums tas tik nenormāli uztrauc, it kā viņa ar jūsu vīrieti laistu.

mani smidina manticigi cilveki, jo tas ir vinu stulbums. ta doma, ka viss dzive naks atpakal. ziniet, esmu redzejusi tadus piemerus, ka jusu manticiba ir prieks aitam.

es gan, šķiet, ticu..bet nejau,ka pašam nāks atpakaļ,bet par vecāku grēkiem maksājot bērni. nu kaut kā tā..nezinu..
Kaut kādā ziņā tam ticu..nu nevar visu dzīvi dzīvot ejot pāri līķiem un vecumdienās nomirt smuki, neko nenožēlojot un smuki uzsitot sev uz pleca par skaistu dzīvi..kaut gan - varbūt var?

Izskatās, ka jums tas tik nenormāli uztrauc, it kā viņa ar jūsu vīrieti laistu.

kas to lai zin..skaties vēl atklasies,ka tavējais pie viņas piestaigā :D

Ja māk to darīt tik slepeni, lai piestaigā. Ja gribēji baigi iedzelt, nesanāca. Man laikam tagad vajadzētu pievienoties jums un sākt zākāt becky privāto dzīvi bailēs, ka šī ar manējo salaiž. Es dzīvoju pēc principa- ko es nezinu, tas man dzīvot netraucē.

Atcerieties kā jūs būsiet piemēri saviem bērniem,šļurām šļuru dzīve. Es sevi vērtēju augstāk par ko tādu.

es paklausijos vel visadus manticibas variantus. piemeram, radinieks apgalvo, ja grutniecibas laika nosmaucas kada joma, tad bus spontanais aborts. zin, es neesmu tas godigakais cilveks un mani kaitina tadi tupi stulbenu varianti, kas, nezinot ne suda no medicinas, kaut ko "gudri" dirs.

chanele tu runā tā it kā pārzinātu citu cilvēku attiecības


Ieteiktu jums dāmas labāk koncentrēties uz pašu laimi un priecāties par savām attiecībām nevis lauzīt galvu par citiem :)

raccoon,tas taču joks bija :)bet pasaule tiešām ir maza :)

Es pie Zaķa kompānijā :) Savās ilgstošajās attiecībās neesmu krāpusi. Un ceru (bet galvot nevaru), ka to nedarīšu.

Bet, nu... runājot par ilgstošām attiecībām. Meitenes, ja patiešām gribat vienu partneri visu atlikušo mūžu, nu būs ar daudz ko jāsamierinās, daudz kas jāpiedod, būs jāpiecieš tas, ka otrs besī un tracina, nu būs tā smagā rutīna jānes uz saviem pleciem. Tā ir cena par to visu! Un piesaucot vecāku un vecvecāku piemērus, kas svinējuši kādas tur kāzu jubilejas, parunājiet un redzēsiet, ka viss dzīvē nav bijis tik rožaini.
Ja sakāt, ka tomēr nē, ka man tur tādi un šitādi principi, ka savas intereses pāri visam - nu tad būs visticamāk tas otrais un trešais vīrs, ik pa laikam mīļākais un tamlīdzīgi. Bet patiesi dziļas attiecības neizdosies izveidot. Tā arī ir cena par to. Par visu ir jāmaksā un jārēķinās ar to. Katram ir jāizvēlas tas ceļš, kuru iet.

Sapratu, sapratu:)
Tas, ka pasaule maza, par to esmu pārliecinājusies, kad izrādījās, ka viena mana drauga mīļākā ir mana bijušā klasesbiedra sieva. Piebildīšu, ka tie ir divi pilnīgi sveši cilvēki, katrs no savas Latvijas malas.

heh,neforši :D

Neforši bija tai meitenei, kad viņa mani ieraudzīja vienā ballītē, nebija gaidījusi. Tā kā, ja tiešām negribi, lai otrs uzzin, ir jābūt mega uzmanīgam.