nu sen atpakaļ man gadījās sānsoļi, lai gan tās attiecības arī nebija īpaši nopietnas. bet labāk, ka esmu to izdzīvojusi agrāk, nekā tagad tādas muļķības nāktu galvā. savu vīrieti es ļoti cienu un nespertu sānsoļus. bieži tādi gadās, kad attiecības ir uz izjukšanas robežas. vnk, ja es spertu sānsoļus, tad es arī apzinātos sekas, kādas tas var radīt. protams, ja ir jauna iemīlēšanās, tad neskatoties uz visiem "nē, es to nekad nedarītu", tas notiktu. bet sānsoļus izklaides pēc es neatbalstu, it sevišķi, ja otrs par to nezina.