Varu pilnīgi saderēt, ka te kādu Svēto Mariju pašu krāpj vīrs vai draugs.
Par to krāpšanu un visiem šiem "mani vīrietis nekrāpj" atcerējos vienu gadījumu no draudzenes kolēģes dzīves.
Kad kāda birojā dalījās savos pārdzīvojumos par neuzticīgo vīru, šī te kolēģe vienmēr leca acīs ar tekstiem "cik labi, ka mans ir tāds zelta gabaliņš, kas nekad tā nedarītu / viņam tak nemaz nav iespēju / viņš mani ļoti mīl un nebūtu uz to spējīgs, utt"... Nu, reāli lielījās un ar klapēm uz acīm stāstīja, cik laba un veiksmīga viņai laulība, kamēr citām vienmēr bija par ko pasūdzēties.
Neatceros vairs, kas tai kolēģei bija par problēmu (man liekas, ka nevarēja palikt stāvoklī), bet, kad mana draudzene (ex :D) gāja pie zīlnieces/dziednieces, šī pieteicās līdzi.
Ko zīlniece?
Tā, starp citu, ieminējās, ka vīrs viņu krāpjot ar prostitūtām. Dažas nedēļas viņa smējās un gānījās, kāda stulba un nekam nederīga zīlniece, līdz izdomāja vīru
paķert uz muļķi un pateikt, ka visu zina.
Ko uzticīgais vīrs?
Nevis noliedz, bet sāk raudāt, atvainoties un metas pakaļ puķēm un dievojas, ka vairs tā nedarīs...
Uzticēties vajag, bet ne akli...