manas domas dalās. uzskatu to gan par normālu, gan par nenormālu parādību. par normālu uzskatu, jo mūsu darbību pamatā nosaka bioloģiskie procesi, fizioloģiskās vajadzības, seksuālas instinkts u.c., par nenormālu uzskatu, jo mūsos mīt sabiedrības morāle. morāles jūt, kas sevī ietver mūsu attieksmi pret mūsu līdzcilvēkiem, mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem, mūsu sirdsapziņu. mīlestība tikai jūtas, tā ir apzināta darbība. mēs meklējam patvērumu attiecībās, laulībā. mīlestība katram no mums ir svarīga. nepieciešama. mīlestība nerodas no zila gaisa, tā ir apzināta darbība. nerunāju par "es tevi mīlu", runāju par jūtām, mīlestības izpausmes ir daudz. mīlestību nevar izveidot, ja to negribi vai neesi gatavs - nevari! mīlestība - tas prasa zināmas pūles. tu visā tajā ieguldi kaut ko no sevis. ja sānsolis ir ilgstoša un apzināta darbība, tad tas man ir pretīgi un zemiski. ja gribi pie cita - apslāpē to (manās un tavās smadzenēs ir tāda īpaša vieta, kas atbild par pašregulāciju, ja tā nestrādā, tad jārunā par smadzeņu darbības traucējumiem?!) vai šķiries, visādi citādi tas man nav saprotams, vienkārši nav. pagaidām tas izskatās pēc zemāko jūtu un vajadzības apmierināšanas. mēs esam cilvēki, mūsos mīt morāle. morāles jūtas. intelekts. tas īpašais un skaistais, kas mūs atšķir no zvēriņiem. ;)