Protams, autore ir PĪ, bet mūsu valstī tā ir, ka zaglis apzog zagli, kas apzadzis kaimiņu, kas apzadzis valsti.
Šajā situācijā priekšnieks neko neiesāks, jo viņš būs pirmais, ko paņems pie dziesmas. Skatoties uz šādiem darbiniekiem kā autore, pat roka neceļas vērt vaļā savu uzņēmumu un cinīties, lai uzlabotu valsts ekonomiku.
Tas, ko šie cilvēki nejēdz, ir tas, ka tādējādi viņi paši sev rok bedri. Pirmkārt, tāpēc, ka piekrīt strādāt bez līguma un nemaksā nodokļus, jo uzreiz atkrīt visas sociālās grantijas. Arī pensijas. Tā radīsies nākamā raudošo un pukstošo pensionāru-ubagu paaudze. Ja šī brīža pensionāri vēl var vainot valsts sabrukumu pie tā, ka pensijas ir smiekl;igas, tad mēs varēsim vainot tikai paši sevi.
Otrkārt, tāpēc, ka apzogot savu darba devēju, tuvina viņa bankrotu. Tā šīs uzņēmums nekad nespēs attīstīties un gūt lielāku peļņu, radīt pašai autorei iespējas vairāk nopelnīt. Ja nav dots tik daudz smadzeņu, lai saprastu, ka jādomā par nākotni, tad nav, ko čīkstēt.
Problēma ir tajā, ka cilvēkiem mūsdienās ir galīgi sagrozīta izpratne par peļaņas gūšanu. Visiem visu vajag uzreiz. Atvainojiet, uzreiz jūs pat s!du nevarat no sevis izspiest, paies laiks, kamēr tas "atnāks". Visi iedomājas, ka darba devējs ir kaut ko parādā vairāk kā maksā. Jā, dažos gadījumos tā tiešām ir, bet pieredze rāda, ka tajās vietās, kur tiešām tas būtu gandrīz pieļaujams atmaksas veigs par cūcībām, ko īpašnieks dara, tas netiek darīts.
Sacepos par visu šo, tiešām. Arī manu ģimenes uzņēmumu nogremdēja līdzīgi darboņi, kas pat tualetes papīru (!) zaga un pārdeva (!) tālāk.
10
