Dēļ tādām, kā tu, esmu pāris mēnešus ēdusi pliku baltmaizi un kartupeļus. Tas tā, tēlaini izsakoties. Mūsu ģimenes vienīgais ienākumu avots kādreiz bija neliels mazumtirdzniecības uzņēmums, un nācās paļauties tikai uz pārdevēju godaprāta. Rezultātā ap 10 gadu laikā, nomainoties n-tajām pārdevējām, caur policijām un beigtiem nerviem pazaudējām vairākus tūkstošus, no kuriem kaut kas tika atgūts, bet vairumā jau nē - pierādījumu trūkuma dēļ. Tas tad paliek uz to pārdevēju sirdsapziņas, nezinu, kā viņas naktī guļ.
Murgs. Man pilnīgi asaras sariesās acīs, atceroties tos gadījumus. Pat lamāties negribas, vienkārši raudāt gribas, tādas, kā tevi.. zini, kur..