Veikalos neskatos, vienalga. Bet kad darbs atradās tuvu Lido un sanāca tur bieži pusdienot, sāku pamanīt, cik šausmīgi cilvēki Latvijā ēd (nu, protams, daudz kur Eiropā un ASV ir līdzīgi, nav jau nekādi japāņi :D) - uz šķīvja tikai trekns, cepts sarkanās cūkgaļas gabals, labākajā gadījumā kartupeļi un uzdzer ar kafiju. Šausmas, šausmas, šausmas, mani tas traumēja. Es neēdu gaļu, bet pat tad, kad ēdu, man likās, ka salāti, dārzeņi un visādi citādi dažādiem vitamīniem pilns ēdiens uz šķīvja taču ir tikai normāli, un klāt ūdens vai vismaz sula. Nemaz neizbrīna slimības, pāragrā novecošana un tā tālāk. Nav jau mana darīšana, bet pārāk daudz bija tādu cilvēku, tāpēc nudien palika trauma. :)
sophie, esmu ļoti introverta, bet tādēļ man arī patīk klusējot pētīt apkārtējo pasauli. Nu ok, grozos citiem neskatos, kā jau sākumā teicu, bet vispār. Man kā reizi šķiet, ka ekstravertie reti IEDZIĻINĀS apkārtējos cilvēkos un apkārtējā vidē, jo parasti pasauli uztver virspusējāk. Es esmu dziļi savās domās, jā, bet tās manas domas sastāv arī no tā, ko es izpētu apkārt.