:@

Ņu tā, biju aizgājusi. Piegāju pie tās darbinieces, izklāstīju savu problēmu, viņa paskatījās uz mani, un nošausminājās, jo redz pirmo reizi tāda lieta tur gadoties. Tad nu noskaidrojām, kas man veica to "varoņdarbu". Un izrādījās, ka šodien neesot viņas maiņa. Lika gaidīt līdz viņa būs, kaut kur nākamnedēļ cik nopratu. Uzreiz pateicu, ka viņai savas uzacis jau nu toč vairs nerādīšu.
Tad nu viņa pasauca savas pārējās darbinieces un lēma ko ar mani darīt, mērīja un pētīja.. Veselu stundu tur nokvernēju un galu galā man tika vnk piekrāsota ar krāsu āda, lai tik ļoti neatšķiras, un teica, lai gaidu, kad ataugs tas murgs kas uz sejas. Tagad no savām smuki perfektajām uzacīm, kas jau bija man apmierinošā-tumši brūnā krāsā, esmu tikusi pie melnām un sazīmētu ādu. Vēl redz piebilda, lai kko piemaskēju ar acu zīmuli. Vsp esmu šokā par šādu attieksmi no darbiniekiem. Viņiem maksā naudu, bet simetriskas uzacis pataisa vnk par katastrofu. Un atklāti runājot man pat tagad kauns no mājas iziet.
Ponijs man diemžēl nav, lai tā varētu noslēpt matus:(

pfu-matu vietā bija domāts uzacis

Ehh, žēl, ka tā sanāca. Nākamreiz palūdz mammai izraustīt, ja pati nevari!

Parasti pēc procedūras ir iespēja ieskatīties spogulī, meistare jautā, vai klients apmierināts.

Infinity- man neiedeva apskatīties, laimīga samaksāju naudu un gāju mājās, jo pirms tam tādas lietas nebija notikušas..

winterra - dzīvoju ar savu draugu, šaubos vai viņš to spētu..

naudu atpakaļ neprasīji par to šausmu darbu?

Sesilla-nii, naudu nepaprasīju, jo itkā jau centās kko labot cik spēja.

man domāt ka uzacu zīmulis varetu nakt paliga kadu laiku;)

nu traks salons tev ir trāpījies, bet tā krasa jau tev noies, vajag kārtīgāk pamazgāt ..žēl, ka darbā nebija pati vaininiece

mīļā meitene, tu tur stundu sēdēji un pieļāvi lai tev tās vecenes sarīko konsīliju un beigās piekrāso ādu???? un pat savu naudu administratorei nepaprasīji??

atvaino, bet, "centās labot, cik spēja", izklausās pēc izmisuma pilnas stundas, varu tikai iedomāties, ka tev droši vien gribējās rudāt..

es esmu kautrīga un nekad lieki traci netaisīšu, bet kas attiecas uz manu ķermeni, es neļautu ap sevi šādi grābstīties un mēģināt kaut ko glābt... droši vien pateiktu, ka mani nekas cits neinteresē, lai atdod naudu un ja bļautu pretī, draudētu ar sūdzību. riktīgi pazemojoši taču..

Kadus pāris gadus atpakaļ man bij tā... biju bikla, kautrīga, neko nevareju pateikt..
Nokrāsoja man melnas... pati esmu gaišmate...
un itkā izraustija, kad iedeva paskatīties.. viņas bija tik biezas..
Es viņai prasu kapēc tik biezas vai nevar izraustīt tak plānak.. izskatijos pec Brežņēva..
uz ko viņa atbildēja, ka nokrāsotas vairs nevar raustīt.. jo redz ka raustīšot visa āda palikšot tumša..
es protams kā naiva.. arī neko neprotestēju.. samaksāju naudu un aizgaju..
aizejot majās, apskatijos kārtīgi spogulī un šausminājos...
un protams pati sev dabuju izraustīt.. un ne āda nekas nepalika melns...
Nezinu ka tādas var stradat.. (protams muļķe ka neko nevarēju pateikt)
Vienkarši dusmās vārijos...