Siikie ikdienas meli

Es nemāku melot :( Reizēm tā vajag, bet mēle pati saka patiesību .. nožēlojami ..:(

Mani sīkie meli vairāk atkarīgi no garastāvokļa - citreiz sameloju, ka necēlu telefonu, jo nedzirdēju/biju dušā/aizmirsu kkur utt., citreiz tā arī pasaku - aj, negribēju runāt.
Regulāri visu kavēju, tāpēc sanāk sameloties par to, cik tālu esmu tikusi/pēc cik ilga laika būšu.
Padsmit gados standartiņš mammai bija par to kur paliku, biju mājās agri, izdzēru vienu aliņu :-D

Esmu atradinājusies no ikdienas mazajiem meliem.. Laikam dzīvoju pārāk neinteresanti :D
Lai gan.. reizēm par savu naudu nopērku kaut ko sadzīvei, tad ar sarkaniem pleķiem uz sejas saku, ka pirku par puiša naudu (man nav atļauts tērēt savu naudu saimniecība)

Sanaak sameloties dazhkaart par siikumiem. taadus lielus melus man atklaaja, taapec bail atkaartot kljuudass :D :D
bet vispaar draugs mani aatri atkozh, ja saku, ka vinja pasuutiitaa eediena nebija veikalaaa :D nezinu kaa vinja tas izdodaas, bet vins mani spidzina, liidz es pasaku taisniibu ;D

ik pa laikam sanāk. īpaši pēc jautājuma - ko tu visu dienu darīji? eee, sēdēju Cosmosā :D nepareiza atbilde... pareizā - vai tad mājās trūkst ko darīt?!:D

Neesmu tendēta uz melošanu - īstenībā, es ļoti gribētu mācēt melot - piemēram, savai ģimenes ārstei, kad viņa jautā vai esmu izdzērusi pilnu zāļu kursu. :D Bet es kā tāda tirlīte nosarkstu un sāku atvainoties. Pēc tam domāju - kas man pie velna kait??? :D

Vienīgie meli, kurus es ikdienā lietoju ir - jā es jau izeju. Bet visi mani draugi, radi, nenoliedzami arī vīrs zin, ka tie ir meli. :D Visumā esmu punktuāla un svarīgos jautājumos esmu precīza, bet neko svarīgu kafjošanā un kino nesaskatu, atļaujos kavēt vienmēr, diemžēl.
Un vēl stulbāk ir mulst, kad saproti, ka visi saprot - "Stellai" joprojām nav sausi mati un žūst nagi. :D

Man sanāk sameloties tad, kad es ļoti negribu iet uz kādu pasākumu, bet patiesība, ka es negribu iet, varētu citus aizvainot, tad nu es izgudroju attaisnojumus. Citās ziņās melot nav vajadzības. :)

kaa man besii tie cilveeki, kas melo par savu atrashanaas vietu. es jau staavu bezmaz pie atveertaam durviim, sviistu virsdreebes savilkusi, vai mashiinaa ar iesleegtu motoru, bet kaads iisteniiba tikai no dushas iznaacis. baac, kaapeec nevar pateikt patiesiibu, it kaa man citu dariit nav ko, kaa vinju gaidiit? meloshana ir sliktaaka par kaveeshanu, jo taa ir klaja nereekjinaashanaas ar otra cilveeka laiku. ja man pazinjo, ka kavee, es vismaz ar to reekjinos.

Esmu baigā guļava, tapēc ja man zvana telefons visbiežak nākas samelot - "Nē, es negulu, tikai vārtos pa gultu" , kaut arī zvanītājs mani tikko pamodināja. Parasti to saku māsai - jo citādi viņa man knābās ar to,ka tik ilgi guļu un tā nav tā lieta,ko vēlos dzirdēt, kad esmu tikko atvērusi acis :D
Neesmu baltos melus teikusi,ja ko esmu aizmirsusi nopirkt. Tā arī vnk pasaku, "Piedod, bet aizmirsu".
Man gadās arī kā Rumpumpelei - kad nākas nedaudz samelot, kad ļoti negribas iet uz kādu pasākumu. Parasti tās ir kaut kādas pirtis. Jo neesmu pirts cienītāja.

Visbiežāk draugam meloju sakot ''tūlīt celšos'' vai ''es neguļu, tikai acis turu ciet'' un parasti noguļu vēl kādu stundu. :D Man ir mānija pēc darba atlūzt pie TV un draugam tas nepatīk, jo pēc tam esmu nekāda, tāpēc šis mani modina, bet es tik skandinu vienus un tos pašus tekstus. :D

Kad negribu iet ballēties, samelojos, ka esmu slima vai kaut kas svarīgs jādara.

Jā, tādi baltie meli, kuri lielu skādi nenodara, pasprūk katru dienu. :)

Kad negribu iet ballēties arī sameloju, ka esmu apslimusi, vai nu vienalga ko izdomāju.
Sameloju par apģērba cenu, pasaku lētāku

Uff, kaa man patiik atluzt pie tv pec darba :D kadreiz tas bija katru vakaru, tagad sanak retaak :D

Par teemu, muldu visu laiku, bet nu par sikumiem, bet nu man tic vienmer, laikam esmu laba batonu bazeeja :D

Nē, nemēdzu melot. Ja nu vienīgi svešiem uzbāzīgiem cilvēkiem, lai atšūtos. Savējiem nespēju tā īsti melot, justos pretīgi.

Man patīk melot un teikt,ka es tikai atpūtinu acis,lai gan patiesībā jau esmu pusaizmigusi :D
Cerams,ka man Zaptesburka nekad negadīsies ceļā,kad es teikšu,ka jau braucu vai eju,lai gan neesmu ne tuvu tam :D
Bet nu es arī esmu diezgan liela čamma par to taisīšanos īsti nesanāk melot.
Atceros,ka sanāca vienreiz netīšām baigi piedzerties(brālēns nāvīgos kokteiļus jauca,kas bija stipri,bet garšoja pēc sulas),tad nu mājupceļā dievojos,ka neesmu piedzērusies un tikai tēloju,lai gan patiesībā biju pillā :D

Es nekad nemekoju, ja vien mani uz to nepiespiež :)

Nemeloju :)

Man liekas, ka visvairāk melo tās, kuras saka, ka nekad nemelo!