Pastāstīšu vēl ko. Kad biju daudz jaunāka, nu tā līdz gadiem 20, nevarēju iedomāties kādu citu vīrieti sev blakus kā to ar kuru esmu kopā joprojām. Likās, ka citi vīrieši ir pretīgi salašņas un neviens nebūs gana labs. Paliku nedaudz vecāka un tagad kad man jau gandrīz 25,domāju pavisam savādāk. Nē, mans vīrietis joprojām šķiet pats labākais, bet esmu pieaugusi savā domāšanā, maksimālisms ir izčabējis un uz visu skatos reālāk. Esmu satikusi tik daudz tiešām foršu vīriešu(kā vnk draugus protams), esmu sapratusi, ja nu ar tagadējo pašķirsimies, nu pasāpēs, bet dzīve neapstājas. Pasaulē IR daudz citu jauku vīriešu ar kuriem var veidot attiecības. Vēl nesen ballītē iepazinos ar foršu vīrieti, jauki izdejojāmies, nu būtu brīva, ņemt ciet :] jo jūtami viens otram patikām un bija tas klikšķītis, tad nu skatītos vai kas sanāktu. Es vienkārši šķiršanās iespēju vairs neuztveru tik paranoiski jo zinu, ka gan būtu kāds cits kurš mani iemīlētu un kuru iemīlētu es.