Visa pamperu problēma (jubkuru maximas vai marles vai eko) ir tikai tad, ja pamperu/autiņu maina reti, kā mūsdienās daudzi dara, jo redz nekur nekas netek. Principā es pamperu uzskatu kā izgudrojumu, lai tad, kad mazulis pačurā nebūtu slapjas džinsas, siltas ziemas bikses, gultā segas un palagi. Tas ir tāpēc, lai nav jamazgā visa māja, tiklīdz bērns ir pačurājis. Bet pašas slapjās bikses (pampers vai autiņš) tā pat uzreiz ir jāmaina. Un man ir tiešām liela pieredze ar bērniem, lielākā daļa no viņiem ir normāli, un paši neviens negrib staigāt vai gulēt ar piečurātu un piekakātu pamperu. O veida kājas rodas no piepampuša pampera, kas sver 2kg, ne jau no sausa pampera, kuru māte vai tēvs savam bērnam nomaina ik pēc stundas vai pēc vajadzības. Šobrīd es katru dienu ģērbju vismaz 10 bērnus, kas lieto pamperus, un tiem pamperiem nav ne vainas, viņi ir plāni, un zem brīva apģērba nemaz nevar pateikt vai ir pampers, vai bērns vairs tādu nelieto. Liels un briesmīgs tas pampers ir tad, kad pačurā viņā vairāk kā 3 reizes. To var just, paņemot bērnu klēpī, vai vnk pasaktoties un tad arī nomainīt to pamperu.