Pārmaiņas dzīvē

Man tā bija pirms gada, šķita, viss par mazu palicis, redzēts, cilvēki tie paši - pārcēlos uz ārzemēm, vide, cilvēki, kultūra, viss jauns. Nu atkal gribas pārmaiņas, lai dzīve mutuļo, jaunas tikšanās, iespaidi, ticu, ka būs, tikai jāiet klāt, nevis jāgaida šurpcnākam. :)

Pirms nedaudz vairāk kā gada biju identiskā situācijā.
Šobrīd daudz kas ir mainījies un jūtos labi pašlaik :)

Tieši tur jau ir tā problēma, ka nezinu kam, lai iet klāt, kur lai meklē tās pārmaiņas.
Pirms neilga laika bija iespēja braukt uz ārzemēm, bet nobijos, lai gan par to biju domājusi ilgu laiku, ceru, ka vienkārši nebija īstais brīdis un tas labākais vēl priekšā.

Man ir diezgan līdzīga situācija pašlaik. Galvā pavasaris laikam. Gribās kaut ko jaunu. Gribās iemīlēties līdz ausīm, gribās kaut ko ļoti, ļoti skaistu. Gribās to laimes pārpilnības sajūtu. Ehh, atkal par to aizdomājos... :/

Es galīgi neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka laime pati atnāks pie Tevis. Tāpat kā uzskatu, ka mīlestība arī pati neatnāks, pirmkārt, pašai jāsakārto savas iekšas , jāsaprot, ko vēlies dzīvē, ko vēlies attiecībās utt. Un tikai tad vari ielaist otru cilvēku savā dzīvē.

Tāpat ar laimi un to iekšējo mieru- jātiek galā pašai ar sevi. Daudz lasi, daudz domā, tad atbildes pašas atnāks. Man vismaz tā bija :)

Grūti kaut ko konkrētu ieteikt, ja nezinu, ne kādā jomā strādā, ne Tavas intereses. Ja strādā jomā, kas Tevi interesē, atrodi kurus/ apmācības, lai paaugstinātu kvalifikāciju. Ja ir aizraujoši hobiji, tad apmeklē dažādas darba grupas/seminārus. Ej uz sporta klubu - tur arī var sapazīties.
Man ik pa laikam arī paliek garlaicīgi, bet es cenšos sevi nodarbināt ar... sevi.
Tūlīt pabeigšu olbaltumvielu diētu, jo man vajadzēja kaut ko iesākt ar saviem parametriem. Tas man prasīja daudz spēkus un motivācijas. Vakar sāku squat challenge, vēl paralēli bakalaura darbs ļoti ātri jāuzraksta. Kad uz aprīļa beigām to būšu izdarījusi, domāšu vai vēl viena darba meklēšanu un patstāvīgiem treniņiem sporta zālē. Vārdu sakot, rutīna man nedraud.

Mācos gan strādāju, itkā patīk tas ko daru, taču zudusi motivācija, šobrīd ar sakostiem zobiem turos, lai visu nepamestu, jo zinu, ka, ja to izdarīšu palikšu, zaudētājos un arī citur nekur sevi tā īsti iedomāties nevaru.
Sports patīk, cenšos regulāri skriet, taču ne sporta zālē.

Diez vai dzīve būs laimīgāka, ja non stopā būsi aizņemta ar kaut ko, kas Tev ne visai patīk (turklāt citu interešu izpildīšana vai uzspēlēšana citu priekšā drīzāk radīs stresu, nevis laimi). Es, piemēram, jūtos ideāli, kad varu pusi dienas gulšņāt pa gultu, man ir bagāta fantāzija, tad nu fantazēju par daudz ko, smejos un ārdos pa savu gultu :D Cik maz cilvēkam vajag, vai ne? :D

Atslēga ir viena - SAVI hobiji, SAVI mērķi, SAVAS intereses, bet galvenais - darbība. Vari palasīt blogus par 1001 un citām lietām, ko cilvēki grib izdarīt savā dzīvē, varbūt smelsies kādu iedvesmu :)

Laikam uzrakstīšana un izlasīšana no malas bija tieši tas, kas vajadzīgs.
Skatos uz sevi no malas un secinu, ka man vajadzīgs kāds draugs ar ko vienkārši parunāties, jo pašlaik jūtos palikusi viena pati. :( Tieši, kad atnāku mājās un neko nedaru nāk virsū tās drūmās domas, laikam tāpēc gribas aizpildīt savu laiku līdz pēdējai minūtei.
Bet nu ar to draudzēšanos neiet tik viegli, esmu daudz vīlusies un iemācījusies būt stiprā, pašpietiekamā sieviete, kam nevienu nevajag.

Paloma
nezinuu ko tev ieteikt jo nav bijusi iisti tada situacija vienigi tas ka man nav iisti draudzenju ar ko iziet ara, tas reizem pietrukst, bet nu zel ka beerniba sanaca ta ka pazaudeju draudzenes :( tgd ir tikai tadas ar kuram tik taa mazliet var parunat bet ne ta no sirds.
lai veicas ;)

Paloma, ja vēlies vari uzrakstīt man :)

Nekāds dižais stāsts man nav, bet es arī pārceļos uz ārzemēm, kas man beidzot atvēra acis, ka ir dzīve arī aiz Latvijas robežām, tātad arī neskaitāmi vairāk iespēju, ķa iepriekš domāju. Bet pat pirms pus gada, kad jau dzīvoju šai pašā vietā, kur šobrīd, mana dzīve bija vienmuļāka, kā šobrīd. Un jaunas noodarbošanās aptiesībā man atnāca tā uz sitiena un reizē. Sapazinos ar pāris cilēkiem, kuri piedāvāja piesrādāt studentu radio, kas man ir milzīgs izaicinājums un joprojām nezinu, vai tam vispār esmu pietiekoši laba, bet ir izaicinoši un pat palīdz man sevi labāk izprast. Kā arī tajā pašā laikā pieteicos AESEC orgaizācijā, izturēju pāris pieteikumu un interviju kārtas un nu esmu oficiāla dalībniece. Un šis man ļoti, ļoti patīk. Tas, pie kā ēs strādājam un kāds ir mūsu mērķis, mani aizrauj. Jā, šīs manas jaunās nodarbošanās ar`privāto dzīvi ir nedaudz iekrāsojušas, bet vēl nezinu - pavasarīgos vai pelēkos toņos.
Galvenais ir meģināt. Dažreiz cilvēki man jautā, kāpēc iesaistījos tur, kur esmu, kaut vai jājautā drīzāk būtu - kāpec ne?

ja tev dzive skiet vienmula...varbut piedalies kada tv sova, piemera, gandriz idelas randins, precamies, ievas parvertibas...???

Es brīnos, ka neviens vēl nav neko uzbraucis tiem cilvēkiem, kas šajā čatā stāsta par piedzīvoto eiforiju, izbraucot uz ārzemēm. Tas ir stulbums domāt, ka visur citur ir labāk, tikai ne Latvijā. Un tas ir pašapmāns,ka strādājot vistu fermā un nopelnot štuku mēnesī, par to naudu iegādājoties bembi, pupus un jaunas šmotkas, būsi laimīgs. Iespējas ir arī še pat Latvijā. Es pat teiktu - daudz lielākas kā kaut kur, kur Tu esi imigrants. Latvijā traktorists var kļūt par premjeru (Kalvītis), padomājiet par to.

Tev, iespējams, vajag nevis jaunus hobijus, bet tieši otrādi - stabilākus pamatus zem kājām. Varbūt izlasi kādu grāmatu par vienkāršību dzīvē vai kaut ko no kabalas mācībām.

Ewane,

esi sapratusi pilnīgi nepareizi. Es aizbraucu tikai un vienīgi studiju nolūkos, nesalīdzinu ar Latviju, bet gan ar manu dzīvi Rīgā, kur viss jau šķita ierasts un trūka jaunumu, apgriezienu un krāsu, radikāli mainījās dzīve, tādēļ arī viss palika interesantāks. Cik zinu, arī Saujā Krītiņš studē.

Nu bet katram savs Ewane! Ja cilveeks juutas laimiigaaks,apmierinaataaks arpus Latvijas,kapeec tad nee? Imigrants vai nee,bet viss atkariigs no taa ko tu dari un kaa sevi pasniedz!

Studēt, jā, bet es nekur nelasīju par studēšanu, tikai vervēšanu.

Lelde, katram savs, protams. Un katrs pats savā galvā, ne no viena neietekmējoties, izdomāja doties uz ārzemēm, un tāpēc no Latvijas izbrauca 300 000 iedzīvotāju (no tiem liela daļa reproduktīvajā vecumā). Katram savs, ja? Nu nav tā, ka katram savs, jo ir arī kopīgais, un tā ir mūsu valsts.

Pff.. cilvēks uzraksta, ka mainījis dzīvesvietu, iesaistās sabiedriskās aktivitātēs, organizācijās, un te uzreiz piešuj vervēšanu un pataisa par ...