ir tā sanācis, ka iepazinos ar precētu vīrieti. cik mēs esam sazvanījušies viņš man ir skaidri pateicis, ka manis dēļ no sievas nešķirsies. un izvilināja no manis to, ka man pat nav ienākusi doma viņu precēt . sazvanīšanāmies brīžos, kad viņš brauc no darba tas ir līdz 18:00 es drīkstu viņam sūtīt sms un zvanīt līdz tiem 18:00 . ceļos pa naktīm augšā, lai tik parunātos ar viņu.
pati saprotu, ka vajag teikt nē, bet nevaru , žēloju sevi, ka parakstos uz kaut ko tādu un žēloju sevi, ka nevaru pateikt nē. vakaros sēžu un pārdzīvoju, ka nevaru tā vienkārši uzzvanīt viņam, baigi grūti ir arī tad, kad aizdomājos par to, ka viņš apskauj savu sievu.
tā kā nevienam kaut ko tādunevaru stāstīt, bet gribas kādam to izstāstīt. nevajag man to padomus, lai saku nē kamēr vel nekas nav, jo to apzinos pati un nevajag mani nosodīt, jo pati zinu, ka tādas vajag nosodīt.
pati šādu situāciju esmu piedzīvojusi
865
