Iedomājies sevi sievas vietā - kura, piemēram, laimīga gaida ar bērniem savu vīrieti mājās vakariņās, kā tu justos uzzinot, ka viņam ir mīļākā?! Protams, vīrietis ir absolūts idiots un kretīns, un tāds nav vīrieša vārda cienīgs, bet tomēr - žēlot sevi - nepaliek mazliet kauns? Man tikai un vienīgi žēl ir sievas, kura visticamāk nezin kāds nelietis ir viņas vistuvākais cilvēks.
Esi neapmierināta ar situāciju?! Tad sāc kaut ko darīt lietas labā - neviens tavā vietā dzīvi nemainīs!
Vispirms - tu taču saproti, ka viņš nešķirsies, tātad tev ir iespējas:
1)necienīt viņa ģimeni, gluži kā to dara viņš pats, un iztēloties, ka esi laimīga tos dažus mirkļus, kad esat kopā, sazvanieties;
2)vai arī pielikt tam punktu, iet dzīvē un pievērsties darbam, mācībām. Un tad atrast ko labāku.
Ja gribi aizmirsties lasi grāmatas, skaties filmas. Laiks dziedē sāpes, meklē psihologa palīdzību.
Visam ir bumeranga efekts - darīsi labu citam, tas nāks tev atpakaļ - nedari pāri viņa ģimenei, un arī tev, ar laiku iespējams, bet būs viss kārtībā! Beidz sevi žēlot un lai veicas!
855
