Ar tādu sanāca iepazīties pirms kādiem +/- 5iem gadiem. Pirmo reiz redzējāmies kādā ballītē. Tai reizē mani noskatīja un sāka mani medīt,bet tākā tai laikā biju nenormāli vēsā dūda,tad viņam nekas nesanāca. Dažreiz tam ļāvos,dažreiz ne,beigu beigās tādā samīlējos,daudz pārdzīvoju,jo zināju,ka viņš tā ar daudzām dara. Nu neko,kautkā sanāca,ka pusgadu neredzējāmies,līdz atkal satikāmies kādā ballītē. ļāvos visiem traļi vaļi scenārijiem,beigās vēl pavadīju pie viņa ģimenes brīvdienas. Aizbraucot prom saņēmu ziņu-ka nekad mani vairs nelaidīšot vaļā. Un tā nu tas sākās,kopā bijām 4us gadus.. Bez krāpšanām,bez konfliktiem. Izmainījās uzreiz pēc tam,kad atkal mani satika. Beigu beigās viņu pametu,jo man vienkārši apnika..tagad raud viņš,ne es. Mainījies nav vēlaizvien,kļuvis par tiešām sakarīgu cilvēku,tākā varbūt kā te meitenes saka,ka ja nāk tā "itkā īstā",tad tas cilvēks mainās.