Tādi ļoti reti, kad mainās, zinu vienu izteiktu, nu jau 30 gadi, bet tāds pats vien palicis, nekas nav mainījies...un diez vai mainīsies. Un nav vērts sev nervus bendēt, uztraukties katru reizi vai atkal nav ieķēries kārtējos brunčos, kamēr tu sēdi mājās un gaidi viņu. Priekš kam tev tas?
Ja gribēs pats apstāties, tad apstāsies, ja ne, tad ne. Lai viss plūst savu gaitu. Ar kaut kādu ierobežošanu, mācīšanu tu vēl vairāk viņu atbaidīsi. Uztver to kā izklaidi.