Izlaīju var teikt visas atbildes uz tevu jautājumu. Izklausās, ka tiešām visām ir paveicies ar tādām otrām pusītēm. Tikai prieks, par tādiesm cilvēkiem.
Man atkal ir tā, ka neko nesaka, tieši tāpat kā tev pasaka, ka neizskatos nemaz tik slikti.
Atnāk no darba un vel paprasa, kapēc vakariņas nav uztaisitas, vai māja nav sakārtota, un pasaka, lai suni izvedu ārā, jo redziet viņš esot noguris no lielās darba dienas.
Nezinu, dažreiz esmu par to aizdomājusies un citreiz pilnīgi gribās raudāt, bet pats neko nevar izdarīt viss ir jāpienes kā uz paplātes.
Ko jūs par to sakat, normāli vai nē? :(