Komunikācijas zinātne LU SZF

Man gan biežāk rodas jautājums - ir arī kāds, kurš tur nemācās?! :D

Bet tas tā, pārspīlēti, protams, un tikai mans viedoklis.

Jā, dzirdēts, ka tur mācās daudz cilvēku, bet pati nevienu nepazīstu. :D

Nav jēgas. Tīra teorija, puse kursa draugos sēž lekciju laikā un tviterī publicē savas uzņemtāsbildes. :D Par kādu interesi tad var iet runa.
Varbūt tev ir kādi rezerves varianti uz ko vēl iet?

Man daudzi paziņas tur mācās. Pati esmu LU un jo īpaši šīs programmas pretiniece. Uzskatu, ka ir daudz labākas iespējas. Kāpēc? Tāpēc, ka LU SZF (cik esmu dzirdējusi, runājoties ar studentiem, pasniedzējiem, lasot atsauksmes) ražo konveijera veidā. Visi, kuri sevī redz žurnālistu, iet uz SZF. Manuprāt, žurnālistiem labāka ir ViA vai RSU. Protams, ja negribas mācīties un gribas būt vienai no 'dzelteno armijas', tad gan jau arī SZF nav vainas. Masveida potenciālo bezdarbnieku tusiņš. Ir tur arī ļoti labi pasniedzēji un interesantas nodarbības! Es pārspīlēju un to apzinos. Katram jau pašam jāskatās, kas tuvāks.
Kāpēc gribi tieši uz šo?

es šogad pabeigšu :)
jau esmu šeit vairākas reizes par to izteikusies, tāpēc šoreiz īsi -- jēga tur iet ir tad, ja esi pārliecināta, ka patiešām nākotnē gribi darboties kādā no tām jomām (žurnālistika, PR, reklāma vai akadēmiskā karjera šajā jomā), jo labu darba vietu tev tas automātiski negarantēs. es īsti nezinu, ko tu saproti ar "ir vērts", bet es savu izvēli nenožēloju. esmu daudz ko studiju laikā ieguvusi, bet zinu, ka tur mierīgi var arī "izslīdēt" cauri tam studiju procesam un gudrāks nepalikt. atkarīgs no ieinteresētības un apņēmības

Man ar ir doma par šo! Man ir tāds pieņēmums, ka universitāte, kas nes valsts vārdu, lielākoties no darba devēju, sevišķi ārzemnieku, puses nevar būt uzlūkojama negatīvi.

Bet es iešu šajā virzienā vairāk, lai darbotos kultūras dzīvē, rīkotu pasākumus, censtos uzlabot Rīgas sabiedrisko dzīvi. Bet nevēlos palikt bez izglītības

Gribas kaut ko nedaudz praktiskāku, pārskatīju lekciju sarakstus, programmas aprakstu, un šķita tīri ok. Esmu dzirdējusi, ka pirmajā kursā esot ļoti daudz teorijas, bet pēc tam jau esot interesantāk. Es, protams, nesaku, ka teorija ir briesmīgs bubulis, tomēr šobrīd, studējot citur, var teikt, ka dzīvojos pa grāmatām vien. :D
Vēl variants ir somugru studijas LU HZF.
Un pārskatīšu arī RSU mājaslapu.

Menda, jā labprāt darbotos tieši žurnālistikā, rakstot/runājot par kultūras vai sociālajā dzīvē aktuālām tēmām.

Aiofe, rēķinies, ka:
1) tā ir akadēmiskā programma, un pirmie trīs semestri būs tīri akadēmiskie priekšmeti;
2) žurnālistikas modulī spiedīs uz rakstīšanu par politiku. Bet sev interesējošās tēmas tāpat var pievilkt visur klāt, es tā darīju.

Menda kā ar praksi?

Es pabeidzu bakalauru žurnālistikā. No mana kursa ir vairāki, kas arī aktīvi darbojas tagad žurnālistikā (strādā "Dienā", "LNT", "TV3", radio "SWH" un citur). Pati pēc bakalaura aizgāju studēt maģistros Vadības fakultātē, jo sapratu, ka žurnālistika nav līdz galam tas, kas man patīk. Ieteiktu iet studēt, tikai tādā gadījumā, ja esi pilnīgi pārliecināta, ka gribēsi strādāt šajā jomā, jo, manuprāt, tiek uzņemti daudz par daudz studentu šajā jomā. Manā kursā bija 100 studenti, nākamajā gadā jau 150 un pēc tam, cik dzirdēju pat 200 studenti kursā. Man pašai šķita, ka praktisko darbu varēja būt vairāk, bet to, ja pats ļoti grib, arī pats var praktizēties, piedāvājot savus rakstus izdevumiem.

Vienīgi pēdējā semestrī bija interesanti, jo ļoti daudz nāca vieslektori - nozares speciālisti.

Manuprāt, mediju speciālistu mums pēc dažiem gadiem būs pilns.
Varu ieteikt studēt komunikācijas zinātni tikai tad, ja patiešām strādāsi šajā profesijā.
Zinu arī daudz žurnālistus, kas tagad strādā PR aģentūrās.

Un vispār, humanitārās zinātnes var apgūt pašmācībā, neizmetot gandrīz 4k Ls.

Es ļoti gribu mācīties marketingu. Jau 8.klasē sapratu,ka tas ir mans. Bet par to komunikāciju fak. dzirdeju, ka ļoti daudz studentu.

Par LU nemācēšu pateikt, bet par Turību gan. Studēju sabiedriskās attiecības .Pirmajā kursā bija padaudz teorijas. Bija arī praktiskie darbi diezgan daudz, piemēram, ''jauno profesionāļu skola'' radās mūsu lekciju laikā un brīvprātīgo grupa ar skolas vadību to sāka bīdīt tālāk. Bieži lekcijās bija japrezentē savi darbi, vai nu individuāli vai gupās. Diezgan daudz radoši darbi tika veikti. Pirmajā kursā bijām ap 70 laikam tagad 4 kursā esam knapi 30, ir daļa kas ir pārgajuši uz vakara nodaļu ir tādi, kas devās apmaiņas programmās, bija arī slinkie, kuri katru gadu pa daļai atkrita. Ir arī tādi, kuri jau gadus divus strādā šajā jomā ar labiem sasniegumiem, viss ir atkarīgs no katra paša. Tādi spilgtākie studiju kursi bija angļu valoda, politika, filozofija, socioloģija, rakstīšana un rediģēšana, komunikācija, maketēšana, video un audio, mūzika pie Valda Meldera, jaunie mediji, grāmatvedība arī bija, un vēl daudzi citi priekšmeti. Man personīgi katrā studiju gadā, bija gan mīļākie priekšmeti, gan arī kāds kurš riebās. Katra gada beigās ir jāiziet prakse un jāuzraksta studiju darbs + prakses atskaite. 3 kursā ir izvēles priekšmeti, kurus pats vari izvēlēties no piedāvātā klāsta, ja finanses ļauj un pašam spēka gana var vēl papildus ņemt kādu izvēles kursu pie tiem 3 ,kas ir obligati jāizvēlas. Pasniedzeji liela daļa tādi, kuri paši savā pasniegtajā jomā darbojas, piemēram, Agnese Strazda SEB bankas sabiedrisko attiecību speciāliste, pie viņas vienmēr bija ļoti interesanti, turklāt bijām arī ekskursijā pie viņas bankā, kur mums parādīja, kā kura nodaļa darbojas, tāpat arī Valdis Melderis un citi.
Visā visumā esmu apmierināta, ka aizgāju studēt uz Turību :)
Ja visam seko līdzi tad nav problēmu visu apgūt un eksāmenus nokārtot ar pirmo reizi, tad arī mācības neliekas tik grūtas. Lai gan bija arī priekšmeti, kuros bija ļoti grūti nokārtot eksāmenu un nācās piestrādāt papildus.
Prakses vietās cik esmu bijusi nevienā uz mani nav šķībi skatījušies tikai tāpēc, ka studēju Turībā, arī darbu meklējot neesmu saskārusies, ka atteiktu tikai tapēc, ka no Turības.