Lūdzu padomu,sakarā ar pusaudžiem.

Tām, kas raksta, ka ir priecigas, ka vecāki nav atļāvuši pīrsingus likt - bet kas tad būtu tāds nelabojams noticis, ja toreiz pīrsingu ieliktu? Ja pieaugot gaume mainītos un vairs negribētu to dzelzi sejā - izņemtu ārā un aizaudzētu caurumiņu ciet. Nav tas ne kaut kas ārkārtējs, ne arī paliekošs (tetovājumi vi tuneļi gan cita lieta). Vismaz man tā škiet.

es vispār tikko saku domāt pa tiem pīrsingiem un es atceros ar šausmām kā bija, kad man viņš dzija... man tā sāpeja viss, lūpa, smaganas... dažreiz naktīs kko nogulēju šķibi un modos no sāpēm... Kaa jums bija , kad lupas mēlēs un visur citur durat? man pat nesen bija sapnis, ka man atkal tās sāpes luupa un man nenormālu diskomfortu rada tas pīrsings..

Pīrsings mēlē ir pavisam mulkīga alternatīva, njemot vērā, kādu iespaidu tas atstāj uz mutes veselību, ne tik loti uz zobiem (lai gan arī higiēnu apgrūtina ievērojami), bet tieši uz gljotādu un apkārtējiem audiem. Nereti ir tā, ka tās ilgstošās traumatizēšanas sekas nepazūd arī pēc iznjemšanas.

ar mēles pīrsingiem nav tik traki kā jūs runājat, protams, metāla pīrsings bojātu zobus un smaganas, bet tā vietā var izvēlēties bioflex, kas ir anti alerģiska plastmasa, vai vismaz kaut kas līdzīgs plastmasai, kurš nebojā. ;D tādos pīrsingos gan nebūs visādi briljanti, bet gan viņi visādās košās krāsās.

par to neļaušanu vai atļaušanu.. nezinu, man vecāki neko neaizliedza, vienkārši pateica savas domas par to, jo zināja, ka mani jau pie mājas nepiesies un ja gribēšu tad izdarīšu. un tā 18 gados tapa tetovējums, viņiem gan priecīgi nebija, bet nenosodīja. tagad jau vairs nav tikai 1 ;D
pīrsingi jau man bija kopš 15 gadiem, atļauju nejautāju, pati uztaisīju, vecāki nedusmojās.

zaptesburka- tad būtu palikusi minimāla rētiņa, minimāla, bet būtu. Ņemot vērā, cik esmu sīkumaina par savu izskatu-nepatiktu pat tāda :) Bet tas jau kā kuram...

Ja es gribētu pīrsingu lūpā, tad man visvairāk nostrādātu tas komentārs par siekalām, kas sūcās tam cauri:D

Lusy - nav kkādas lāzerprocedūras, kas tādas (mazas) rētiņas var padarīt pavisam nemanāmas?
Bet vispār man grūti spriest, jo paša (diemžēl)i ir gana daudz rētu, tā ka punktiņš, ko ar neapbruņotu aci knapi var pamanīt, nepavisam nešķiet kas vērā ņemams.

Ar mēles pīrsingiem ir tieši tik traki- vienalga, kāda plastmasa, tas ir sveškjermenis un ilgstoša, pastāvīga trauma gljotādai. Bet nu, I'm just saying... katrs jau pats ir atbildīgs par savu veselību.

Ja jau kaa te citas saka tas ir vinjas kermenis,lai izbauda utt..tad jau piipet arii driikst un dzert tas tak vinjas kermenis..es uzksatu,ka tu esi mamma un tev jaariikojas taa ,kaa tu domaa...es avos 14 gribeju daudz ko,bet mamma mn aizliedza un tagad varu teikt tikai paldies.....tajaa vecumaa beerni skrien visiem no pakaljas un grib visu kaa ir citiem,bet vai tas ir pareizi?
Tev pashai ir jaizlemj un jaapsver visi par un pret!

Kad es augu, man neko tādu negribējās viena iemesla dēļ-bija nenormālas bailes no sāpēm, tāpēc tikai 14 gadu vecumā izdūru auskarus.
Un, ja mamma pateica nē, tad tas arī nozīmēja nē, un es necentos kaut ko darīt par spīti- biju paklausīgs un mierīgs bērns, pusaudzis. :D
Arī tagad man pašai nepatīk tirgošānās, ja es saku nē,tad tas nozīmē nē, nevis es nezinu vai es padomāšu.
Bet par tēmu runājot, es ievāktu informāciju par to kā šo procedūru veic gan pozitīvās, gan negatīvās lietas, parādītu meitai, un tad lai viņa pati izlemj, ja grib, tad neko diži neaizliegtu, lai nav, kā meitenes minēja, izdara kaut ko par spīti. Labāk zināt, nekā nezināt, vismaz sirds mierīga un tu būsi pasaules labākā mamma :)

BesS - nevajag jaukt dažādas lietas. Smēķēšana vecumā, kad organisms vēl nav līdz galam izveidojies, ir ļoti kaityīga veselībai. Tādas lietas var atstāt negatīvu iespaidu uz visu turpmāko dzīvi.
Pīrsings lūpā ir sīks štruntiņš, ko jebkurā brīdī var izņemt - un pēc pusgada viss būs aizdzijis ciet. Un tas punktiņš, kas tur paliek, tak pavisam nemanāms ir.

Varbūt nesaki kategoriski NĒ, bet pastāsti viņai kā jākopj, atrodi internetā dažādu informāciju par to kā dur, vai sāp, kas notiek, ka viņu nekopj. (Tādas bildes bija saliktas arī vienreiz dr.lv galerijā). Pastāsti to visu, un pasaki, ka tad, kad izņems to pīrsingu ārā, tā pat tur paliks rēta. Un lai apdomā kārtīgi vai tiešām joprojām grib. Un ja grib, tad atļauj, jo, ja neatļausi, tad pati atradīs veidu kā izdurt ar kādu netīru adatu vai kakta salonā.
Tad vismaz labāk pašai pierakstīt salonā, kur tu pati vismaz zini, ka viss ir tīrs un dur profesionāļi (nu tā vismaz vajadzētu būt normālos salonos).

ievāktu informāciju par to kā šo procedūru veic gan pozitīvās, gan negatīvās lietas, parādītu meitai, un tad lai viņa pati izlemj

+++

Ja jau kaa te citas saka tas ir vinjas kermenis,lai izbauda utt..tad jau piipet arii driikst un dzert tas tak vinjas kermenis..es uzksatu,ka tu esi mamma un tev jaariikojas taa ,kaa tu domaa...es avos 14 gribeju daudz ko,bet mamma mn aizliedza un tagad varu teikt tikai paldies.....tajaa vecumaa beerni skrien visiem no pakaljas un grib visu kaa ir citiem,bet vai tas ir pareizi?
Tev pashai ir jaizlemj un jaapsver visi par un pret!

Par dzeršanu un pīpēšanu man patiesībā tāds pats viedoklis, kāds tev šķiet absurds - labāk ļaut nekā neļaut. Tiesa, viena audzināšanas metode nevar būt universāla, katram pašam jāizvērtē, kā audzināt būtu labāk. Es iesaku tikai no savas un citu sev zināmo cilvēku pieredzes.

Un, ja mamma pateica nē, tad tas arī nozīmēja nē, un es necentos kaut ko darīt par spīti- biju paklausīgs un mierīgs bērns, pusaudzis

Man arī tā bija. Atceros, ka sen jautāju par tetovējumu no sākuma neatļāva beigās jau teica ej un taisi, un man nemaz vairs pašai negribējās :D

man pašai 16 gados tika izdurts pīrsings lūpu kaktiņā,nostaigāju apmēram sešus gadus,bija maziņa bumbiņa ar dimantiņu,daudzi pat nepamanija kamēr saulē akmeniņš nesāka spīdēt,tagad esmu izņēmusi arā,jap,rēta paliks uz visu mūžu,bet nav jau nekas briesmigs,maza bedrīte,vismaz izmēģināju to un pietika,pīrsings sejā ir daudz labāk nekā piemēram tuneļi ausīs,jo tur nu bez plastiskās operācijas neiztikt pēc to izņemšanas.

Godīgi sakot, es arī biju labais bērns un par spīti negāju un netaisīju ne caurumus ausīs, neko...bet jau 17 gados nolēmu,ka gribu auskarus ausīs un mammai pateicu,ka duršu. tas bija tas,ko es nolēmumu. tā,kā mammai vispār nepatīk tādas lietas, tad spītējās pretī, bet tad es piesaucu savu labo dabu (kamēr labākā draudzene uztaisīja caurumus visās vietās un tetovējumus ar bez atļaujas) unt iku pie ausu caurumiem..tad nāca gads, tiku pie vēl viena, gads, vēl kāds un pirms gada tiku pie nabas cauruma...kaut jau labu laiku esmu pilngadīga, man tāpat bija sirdsapziņas pārmetumi par izdarīto (jo nabu dūru ar draugu un dikti gribēju), bet neko neteica..pat ar par tetovējumu nu varam apsriesties..un tragus arī..šī tik novīpsnā, bet neko vairs nesaka....gribas jau,lai atbalsta un kaut ko pasaka, bet mammas vārds vairs nav noteicošais. tagad vados pēc sajūtām. Ja šķiet,ka būšu laimīgāka ar tragus, taisīšu.

Kad man bija 14 gadi es arii gribeeju tattoo un piirsingus un skridiit pa diseneem. Mamma neljaava un tagad esmu loti par to peteiciiga. Ar piirsingiem sejaa ir taa, ka veelaak dziivee var naakties to nozeelot un es esmu tikai priciiga, ka mana mamma man nelaava taisiit piirsingu meelee un degunaa.
Tagad, kad man jau ir 22 gadi, domas par to ir stipri mainiijusaas, kaa pusaudzu vecumaa un ja tiesaam veelos piirsingu, tad stipri apdomaaju ko kur un kaa.

Par dzeršanu un pīpēšanu man patiesībā tāds pats viedoklis, kāds tev šķiet absurds - labāk ļaut nekā neļaut.

Labāk lai dzer un pīpē mājās nekā pa stūriem slapstās.