Lielās dzīves mīlestības/katastrofas

Tur jau tā lieta - jo vairāk gadu paiet, jo vairāk viss rādā citās krāsās. Katastrofa ir bijusi viena, bet tā noteikti nebija mīlestība.

2 milestibas, 1 katastrofa. Man 30.

Laikam jau neviena. Jo mana mīlestība izpaužas savādāk nekā vairākumam, tas ir, par to kādi ir vispārpieņemtie standarti.
Man gan saka,ka es vispār nemākot mīlēt, bet es teiktu, ka māku, tikai pa savam.
Viss, kas nāk un iet, tā arī ir pagājis. :)

Man visa dzīve kā katastrofa. :D Visapjomīgākā (katastrofa) bijusi viena, visilgākā - vēl viena.

Par to mīlestību - tā kā esmu pārdomu cilvēks, bieži vien aizdomājos, ko tas nozīmē un saprotu, ka patiesībā nemaz nezinu.. Liekas, ka mīlestība ir bijusi viena, bet - vai tā ir tā mīlestība, kad otram cilvēkam vēli to labāko, pat ja viņš izvēlas nebūt ar tevi kopā, un kad otru nesāpini utt. utt.. Nezinu, man tā nav sanācis, pašlaik esmu bijusi ļoti egoistisks cilvēks un šaubos, vai to tad var saukt par īstu, tīru mīlestību.

Arvien vairāk sāku saprast, ka šī pirmā mīlestība, itkā īstā un vienīgā, ir tikai ilūzija par mīlestību...sīkāk gan neizplūdīšu.

Mīlējusi gan esmu ne tikai vienureiz.

Divas.

Laikam tāda lielā mīla un vēl lielāka katastrofa bija viena. Vistrakākais bija tie meli un nodevība - un nerunāju par gadījumu "vienreiz kļūdījās" viss bija daudz cietsirdīgāk, egoistiskāk un galu galā ļaunāk.

Bet nu visas pārējas attiecības, kas pajukušas uz tā fona liekas, kā atrakcijas Disneylendā :D :D

1. mīlestība un tā beidzās sāpīgi, bet par katastrofu nesauktu... Pagājuši jau 4 gadi, bet pret nevienu tā arī nav izveidojušās tik stipras jūtas.

pagaidam tikai viena,kuru uzskatu par patieshaam isto un jau gandriz 2 gadi netieku tai paari.. velku paraleelas ar Carry un vinjas Mister Big :D un domaju,ka vecumdienaas tomer busim atkal kopaa :D

Nu es nezinu, vai es savu pirmo mīlestību 14-15 gados, varu nosaukt par mīlestību. Par katastrofu gan :D
Tāpēc es teikšu, ka man kopumā ir viena lielā mīlestība - mans draugs. :)

Mīlestība līdz šim ir bijusi viena-pirmā.
Iemīlējusies esmu bijusi vēl plusā kādas 2 reizes laikam.
Par katastrofu nemācēšu atbildēt,jo neizprotu,kā tieši katastrofa ir domāta-tās attiecības,kas izjukušas?

nu es neteikšu, ka visas mīlestības, kas ir bijušas pirms manīm ir tiešām īstas mīlestības, drīzāk tāda naivuma ilūzija. jo pret vecajām lovītēm neko nejūtu vairs kā pret tagadējo. un vai tad mīlestībai nav jābūt paliekošai? bet arī dažbrīd uznāk šaubas, vai mums ar tagadējo ir lemts mūžīgi būt kopā, jo dažreiz nav viegli. bet nu mēs ejam uz priekšu kopā!

Ir bijusi pirmā mīlestība, tāda tā arī paliks kā pirmā mīlestība, visādās tās izpausmēs,un neteikšu, ka tā bija katastrofa, pieredze, un skaistas atmiņas un rūgta nožēla, bet es skatos uz to visu pozitīvi. :)
Otrā, to gan es varu nosaukt par katastrofu :D Kur man bija prāts, bet arī tai bija sava loma, smaga dzīves skola, kurā es saprotu, ko patiesi vēlos, un kādas kļūdas vairs nedrīkstu pieļaut. Ir atmiņas no labajiem un sliktajiem brīžiem, bet vai tās var nosaukt par skaistām, diez vai.
Un tagad...par to es pateikšu pēc gadiem 50 :)

tb sapratu

Katastrofa ir bijusi viena, bet tā noteikti nebija mīlestība.

Man kaut kas līdzīgs. Un, ja tā nebija mīlestība, tad baidos teikt, ka tagadējās attiecībās ir. Dzīve rādīs, neesam vēl tik ilgi kopā, lai iemīlēšanos nesajauktu ar mīlestību.

līdz šim ir bijusi tikai viena īstā un tā pati ir katastrofa