Skriešana

:)

Es atkal dzīvoju pašā centrā un labprāt ietu skriet, bet nesaprotu, kur te lai skrien. Neesmu nekad redzējusi, ka kāda skrien pa Čaka, rīvības vai Barona ielu. pastāstiet , kur jūs centrā skrienat? Man liekas, ja skriešu piem pa brīvības ielu visi uz mani šķībi skatīsies :D :D

Ja skatīsies, tad tikai aiz apbrīna: "Re, cik apņēmīga meitene - sporto!" :D .... tā es sev ieskaidrojusi, kad visi garāmgājēji vienmēr blenza, smīnēja/smaidīja utt. ... tagad vispār nevienu neredzu. Es katru reizi skrienu citādāku maršrutu.... galīgi netraucē ne garāmbraucošie auto, ne cilvēki. Esmu skrējusi arī pa Valdemāra ielu, Pērnavas ielu...

Bet.... es joprojām meklēju kompāniju sava rajonā :D

Centrā ir Daugavas stadions, Vērmanītis, Kronvalda parks. Pa intensīvās satiksmes ielām gan nevajag skriet - ne tas ir veselīgi, ne ērti.
Tas pats Skanstes ielas rajons, nemaz tik tālu no centra nav.

es vienu dienu mēģināju skriet, bet man likās, ka visi skatās :D bija bail satikt kādu pazīstamo, kgan man pat neskaitās gluži centrs, drīzāk klusais.

Kad dzīvoju pašā centrā pie Vērmaņa dārza, tad man maršruts bija Tērbatas iela, Barona, Čaka. Skrēju agri no rīta, tad jau cilvēku maz, bet dažreiz skrēju arī vakaros ap kādiem 19:00. Es nemanīju, ka kāds uz mani baigi skatītos. Es vismaz esmu saskārusies ja arī ko saka, tad tās ir tikai pozitīvas lietas. Dažreiz jau mēs tikai iedomājamies, ka uz mums baigi skatās, bet patiesībā jau nevienam tā ļoti neinteresē, ka tu skrien.

krabis-ooo
patiesībā jau tev tiešām tikai likās, ka skatās:D Jo patiesībā jau nevienam svešam cilvēkam jau tu neinteresē kā tu skrien, nu ja nu vienīgi tu esi kāda pasaules zvaigzne, tad jā:D
Padomā, kad tu ej pa ielu, un kad redzi kādu, kas skrien, ko tu padomā par skrējēju??? Gan jau, ka neko....

Jā, es vienmēr skatos :D un apbrīnoju - kāda izturība!
Bet tas tāpēc, ka pašai uzsākt skriet ir neiespējami - nepatīk un sāp potītes pēc tam, arī tas, ka elpot man nesanāk, ātri sānu velk.

Kad dzīvoju centrā, skrēju pa lāčplēša ielu un uz Daugavas stadionu, tad atpakaļ pa to pašu ceļu vai citu. Neciešu luksoforus, drūzmu un satiksmi, tāpēc skrēju agri no rīta.

Krabis izlasi, ko Anii saka:D Un tā jau nodomā lielāka daļa cilvēku. Tā kā uz priekšu, ja vien skriešana patīk.

:D

Vakar biju kārtīgi apņēmusies ģērbties un skriet, tad piegāju pie loga un sapratu, cik ārā briesmīgs laiks.
Tad nu mājās pavingroju.

Tagad atkal guļu gultā un domāju - nu viss, jāceļās, jāģērbjas un jādodas skriet.

Šādā laikā man nepavisam prāts nenesās uz skriešanu.. auksts, mitrs. brr. laikam šodien atkal būs mājās vien jāpavingro.

Tiešām apbrīnoju tos, kas pat ziemā skrien. Visu cieņu :D

Ja vien ir piemērots apģērbs, tad jau var arī ziemā un lielos mīnusos. Esmu skrējusi pat -17, bet nu godīgi bija mazliet pa traku, bet tas tāpēc, ka man speciāla skriešanas jaka. Bet nu pie -10 mierīgi.

Jebkura fiziska slodze var uzlabot veselību un var to bojāt. Viss, ieskaitot skriešanu, ir jāmāk pareizi darīt. Pretējā gadījumā ir kā ar zālēm, piem., kuņģi - ārstēju, bet aknas - bendēju.

Aniii, sāc ar mazumiņu - noskrien pirmajā reizē lēni kaut vai 400 m, kad jutīsi, ka organisms pie tādas slodzes jau ir pieradis (ja skrien un grib arī kādu labumu no tā saņemt, tad tas ir jādara, kaut nedaudz, bet - regulāri), var slodzi palielināt.

es centrā skrienu pa Arēnas un Skonto stadiona apkaimi ;)
Gar Arēnu ļoti daudz cilvēku skrien ;)

Nu, man derētu šis rajons un es tur skrienu parasti, bet tagad drusku paņemšu pauzīti, jo ārste aizliedza skriet, bet kopš paliks labāks laiks, sākšu ignorēt laikam to diagnozi, jo no skriešanas atteikties negribu.

BET

Tām, kuras skrējušas ar kādu kopā... vai tiešām tas ir labāk?
Runāties, skrienot, tāpat nevar vai, ja var, ir grūti. Man, piemēram, skriešana liekas neiespējama, ja austiņās neskan mūzika. Skriet blakus un klusēt? Pie tam - ar svešu cilvēku. Jāsaskaņo temps un distance. Nezinu. Man liekas, tas tikai un vienīgi apgrūtina skriešanu.

Gar Arēnu Rīga un OC tiešām daudzi skrien + tur nav intensīva satiksme.

Autorei, es arī pa šo pašu rajonu skrienu, bet nepatīk man kaut kā divatā.. es skrienot kārtoju domas bieži vien. :)

Es arī gar Arēnu - man patīk tas plašums, nav māju ieskauts, tāda sajūta, ka var uzelpot! Skriet divatā noteikti nevēlos, jo nevaru iedomāties, ka varētu sarunāties skrienot, kaut gan laikam jau pareizais skriešanas temps ir tāds, kurā bez aizdusas var sarunāties.
Šogad vēl neesmu uzsākusi skriet, man nepatīk aukstumā, nav komfortabli. Tikmēr var vingrot mājās :)
P.S. Man nepatīk skriet ar mūziku, jo skrienu agri no rītiem un man patīk klausīties, kā pilsēta mostas. Ar mūziku jūtos ļoti atrauta no apkārtnes.

esmu skrējusi gan ar puisi, gan draudzenēm un secinājums - patīk skriet vienai, jo tomēr dažādi tempi skriešanai + patīk klausīties mūziku un pārdomāt dzīvi. :)