man tā gribētos domāt, ka profesionāļi māca un novērtē otra braukšanas spējas. ja attiecīgais braucējs savā īpašumā ir ieguvis tiesības, tad attiecīgi viņš nav bīstams uz ceļa vai būtu jāizvērtē konkrētā profesionāļa, kurš pieņēma eksāmenu, kompetence.
mana mamma kārtoja tiesības pēc 50 gadu vecuma. protams, ka izvēlējās kārtot ar automātisko kārbu. tiesa, ģimenē visi šoferi, tāpēc tās tiesības bija tīri, lai apmierinātu savas kaprīzes un nevajadzētu pārvietoties ar kājām, ja nav, kas aizved. katrs taču izvērtē savas spējas un savu varēšanu. piemēram, mana mamma pa rīgu nekad nav braukusi un nebrauks, un tas viņai nebūs vajadzīgs, tāpat uz ceļiem ir lēna un uzmanīga. :) tikpat labi, cik nav redzēts, ka dažs labs brauc kā pasaules valdnieks. piemēram, zinu meiteni, kura vienmēr konstanti lamā citus braucējus, ka nemāk braukt utt., bet pati regulāri pārkāpj atļauto ātrumu. un tie stāsti, ja kāds rada gabals mirst un jāpaspēj aizvest uz slimnīcu. nu bāc, taču dzīvē ir simts un viena lieta, kas var neparedzēti notikt. nekam nederīgs arguments.
autorei - izvērtē, kāda ir nepieciešamība pēc manuālās kārbas, ja pēc tās var iztikt, tad droši, liec ar automātisko. ;)