Man arī sīkā pirmajos mēnešos negulēja daudz, bet atmaksā bagatīgi tagad - jau kopš 4 mēnešu vecuma guļ pa nakti 12 h un vispār neceļas. Līdz ar to es to visu sākuma laiku izbaudīju pēc pilnas programmas. Viņa gan nekliedza, bet vienkārši skatījās pasaulē ar aizmiglotu skatu, bet man vienalga nenāca prātā atstāt viņu vienu.
Par sportu... Ja godīgi, man vispār neienāca prātā sportot uzreiz pēc tam. Atvainojos par tiešumu, bet reāli, man vēl 2 nedēļas vismaz čoža sāpēja un varu tikai iedomāties, kā tas būtu
skrienot... br. Man jau šķiet, ka pati pēc dzemdībām sapratīsi, ka tas nav prāta darbs. Ja vēl esi smalkāka pagadījusies, kā es, piemēram, var gadīties arī vājuma lēkmes, kas man bija lidz pat 6 mēnesim pēc bebes piedzimšanas. Tad vēl ilgi par to var aizmirst.
Par to krūts barošanu - koks ar diviem galiem. Kā jau teicu, skumu, kad man beidzās pienes, jo man riebās mūžigi mazgāt un vārīt tās pudeles un knupjus. Taču nenoliedzami, mākslīgais piens palīdzēja sīcim izstrādāt režīmu un viņai pazuda tāda lieta kā aizcietējumi, kas sākumā mocīja.