Saldumu atkarība

Turi pie rokas ūdens pudeli, šādi tomēr ir veselīgāk remdēt "garlaicību". :)

Lielisks padoms, paldies! :)

vēl var ēst ābolus - negribi ābolu - negribi saldumus :D

Saulespuķu sēkliņu graušana man palīdzēja!

Aiznes labi tālu prom uz citu istabu, man palīdz tikai tas :D Ja šokolāde ir rokas stiepiena attālumā pie datora, tad drīz vien viņas vairs nav :D

Man gribas saldumus tad, kad ir izteiktu skumjš noskaņojums.

izeja ir viena - nepirkt šokolādi. Kad mājās saldumu nav, nav arī vēlmes viņiem iet pakaļ. Veikalos ignorē saldumu nodaļas. Aiztaisi acis un ej garām :D

Es graužu burkānus,gurķus,papriku+ klāt uztaisu mērcīti,tad pavisam labi. :D

mmm...es graužu papriku.

Man mēdz uznākt kāre gan pēc kaut kā salda, gan sāļa. :D
Cenšos atturēties, jo zinu, ka tas ir tikai tāds mirkļa iespaids, bet, ja patiešām gribas, tad atļauju sev. :D

reizēm mums tikai šķiet, ka gribas ēst (arī ko saldu). padzeries kārtīgi un jutīsi, ka vairs tā negribās ēst saldumus. bieži vien mēs sajaucam slāpes ar ēstgribu. tas reizēm attiecas arī uz saldumiem.

Man nekad nav palīdzējis ieteikums apēst dārzeni, šķiet pilnīgi smieklīgi mirklī, kad gribi šokoādi. Ūdens padzeršanās līdz un līdz nebūt kategoriskai, ja gribu šokolādi, apēdu pāris gabaliņus, nevajag jau tāfeli apēst. Galvenais ir apziņa - tu neesi maza meitene, kura kaut ko nedrīkst, tā šokolāde tur būs arī rīt un parīt, nav jāapēd visa uzreiz.