marchixa, tur jau tā lieta, ka nevar ne viena, ne otra atbraukt apskatīties, ir svētdiena. Jāgaida līdz rītam vai jāsauc ātrie. Ai, nu, murgs. Esmu nobimbājusies. Zinu, ka man jānomierinās, jo es sīcīti uztraucu, bet nevaru... Man reāli bail par vienu lietu. Un ar to varētu būt arī saistīti izsitumi. Bet tā slimnīca man uzdzen šausmas - ko tik tur nevar dabūt. Tur taču tie bērni ņigu ņagu salikti, kā pagadās, it īpaši tagad. Kad es biju ar brāli (viņam bija 2 gadi) slimnīcā ar laringītu, tur koridorī gulēja puika ar smagu rota vīrusu... GAITENĪ! Nu, kā, lai tur nenoķer neko? Saprotu, ka nav vietas visiem un tā, bet tik un tā, traki.