Tiešām skumji.
Man liekas, ka visvisvisnežēlīgāk būtu tieši tas, ja tieši pirms šķiršanās tu būtu ļoti jauka pret viņu. Un tad pēkšņi - viņa lieliskā dzīves sastāvdaļa viņu vairs nevēlas. Pārāk smags trieciens...
Humāni man liktos, ja kādu dienu vai nedēļu (skatoties pēc tā, cik labas bijušas attiecības līdz šim) tu būtu neomā un sliktāka draudzene kā parasti. Ideāli, ja būtu kāds strīds. Lai viņam būtu priekšnojauta vai arī kaut neliela vēlme pašam to izbeigt.
Un tad, kad liekas, ka abi esat neomā, ievilkt elpu un izteikt visu sakāmo, atbildēt uz jautājumiem un aiziet.
Es gribētu, lai tā, ja nu kas, pamet mani. Lai man nav tā sajūta - kā? Viņš ir lieliskākais, kas man ir, bet viņš ņem un aiziet? Pamats zem kājām noteikti pazustu..