Kā pateikt?

Heartkiller, tagad forumā liekas,ka vieglāk ir ātri visu kā ar nazi nogriezt.
Reālā dzīvē saderam,Tu pēc ātrās šķiršanās raudot teiktu,kaut viņš Tev būtu devis kādu mājienu...

Ewane, nav jēgas derēt, jo es tomēr sevi pazīstu ļoti labi un zinu kā būtu. Man nav saprotamas tās mairnēšanas, tāpēc ne es pati tā daru attiecībā pret citiem, ne arī gribētu, lai man tā dara. Taču, tie ir mani uzskati un viss. Es jau minēju, ka katram savs. Kādam varbūt arī mans neizprastais sms veids šķiet vislabākais...

Ja tā padomā..varbūt arī raudātu pēc ātras šķiršanās un dotajā brīdī būtu gribējusi, lai iepriekš būtu sagatavota,bet tas jau vairāk tad ja ir jūtas pret otru,un aiz sevis žēlošanas,cerības, ka ja būtu pabrīdināta,tad būtu izlabojusi kaut ko,un nenonāktu pie šķiršanās.
Ja nogriež kā ar nazi, tad ātrāk samierinās un lieki necer vairs. ( tāds ir + ātrajam veidam)
Bet nu es pati, parasti uz to eju mazliet lēnāk un līdzjūtīgāk, un lielākoties, jo emsu mīksta un man ir šausmīgi grūti atšūt zinot ka nodarīšu pāri. :( Bet tas tā tieši no manas pieredzes un manas domas, lai kāda nepārprastu,ka kaut ko apstrīdu.

Nu sms ... Tā var darīt, ja cilvēku neciena. Tad pie reizes var vēl ar monētu nošvīkāt mašīnu un apspļaudīt ārdurvis.
Labi, pārspīlēju, protams :D
Ja šķiras ar sms, tad manuprāt labākais teksts, ko es varētu uzrakstīt skanētu tā "Klau, mums paliek arvien mazāk saskares punktu". :D Džeks atbildētu "Say what?" Un es teiktu "Šī dziesma ir par nesatikšanos, par nesatikšanos, par ne-sa-tik-šanos"...

Bet vai puisis vispār nojauš, ka kaut kas nav labi? Tādas lietas jau parasti apmēram nojauš... Pretējā gadījumā - ar vakariņām vai bez, tas būs milzīgs šoks.
Vispār būtu jāuzvedās kā ierasts un kaut kādā brīdi ir jāpasaka, ka vēlies šķirties. Ja jums pieņemts sagaidīt no darba ar vakariņām, tad lai ir tās vakariņas un dzerot tēju tad jau var arī iziet uz to sarunu par šķiršanos... Un koferus kramēt ieteiktu pēc sarunas, nevis pirms. Ir jādod cilvēkam laiks nedaudz aprast ar to domu, ka viss ir beidzies, nevis pateikt, ka šķiraties un pa žiglo izmukt pa durvīm ārā ar visiem koferiem.
Kad es šķiros no drauga, mēs vēl vairākas reizes tikāmies un sazvanījāmies. Es atbildēju uz visiem viņa jautājumiem. Atkal un atkal skaidroju, ka viņš jau nav vainīgs un nav slikts, tikai ne mans... Iespējams tā ir tāda gumijas stiepšana, bet vismaz cilvēks nepaliek ar neatbildētiem jautājumiem, kompleksiem, un tiek saglabātas normālas attiecības arī nākotnē.

Kā saka, kādreiz salūzušus aparātus laboja, tagad met ārā un meklē jaunus :) Tāds laikmets...

Vispār skumji, ka tā. Tiešām esi pārliecināta par savu lēmumu? Rozā briļļu nokrišana patiešām nav iemesls, lai šķirtos. Jebkurā gadījumā veiksmes un izturību!

Ja beidz attiecības, vajag mākslinieciski un ar glanci, forši izsmejoties.
Var aizsūtīt "Tu esi tik smuks un lielisks Tev smaids, tik žēl, ka smaida Tev tikai viens vaigs" vai arī "Saule iespīd manā sejā, vai Tu vispār mani dzirdi, Atver savu sirdi pestī, šāda stila attiecības man besī".

Īstenībā nevaru piekrist par 100% Chanely, tavam komentārām, balstoties uz savu vecvecāku mūžu - jā, viņi dzīvo kopā 50+ gadus, bet vai laimīgi? Vai kvantitāte ir kvalitāte? Vai tomēr vajag
šķirties, kad jūti - attīstība risinās tikai vienā frontē? NU slideni - atslēga laikam ir mērenība, kā vienmēr.

paris, bet ne jau otrs cilvēks tevi darīs laimīgu. Daudzi jau domā, ka tieši tā tam jābūt. Tāpēc aplaužas.

Bet nu tur neko nevar darīt, tāds laikmets. Un tālāk būs tikai vēl trakāk. Mūsu bērnu, mazmazbērnu laikā ģimene vispār būs retums.

chanely - nu nē, neticu, man tieši šķiet, ka cilvēki atgriežās pie tādām vērtībām kā ģimene :)

cilvēki atgriežās pie tādām vērtībām kā ģimene

Man šķiet, ka cosmo.lv vēl nesen bija viena diskusija bakalaura darbam par to, vai ir normāli, ka sieviete vispār negrib bērnus un pārsteidzošā kārtā daudzas atbildēja apstiprinoši. Dzimsarakstu nodaļā arī pateiks, ka laulības paliek aizvien retāk un sirmākā vecumā (sirmot sāk ap 27-30) :)

chanely, tad labāk ir palikt kopā ar cilvēku kaut nav īstais un visu mūžu mēģināt kaut ko ''labot''?
Es uzskatu - ja nav, tad nav un nav jēgas mākslīgi paildzināt attiecības, kurās cilvēkiem nav pa ceļam. Tas ir kā elpināt mironi un cerēt, ka varbūt tas tomēr pamodīsies un turpinās dzīvot.

ewane- ģimene nav tikai laulība ;) Laulība ir darījums, tas ir simbolisms,ģimene ir arī bez laulībām.

un ģimene var būt arī bez bērniem - divi cilvēki arī ir ģimene :)

ģimene nav tikai laulība Laulība ir darījums, tas ir simbolisms,ģimene ir arī bez laulībām.

Es pilnībā piekrītu. Piemēram mans mērķis dzīvē ir ģimene,arī bērnam tajā būs vieta. Bet esmu pret laulībām,man tas liekas mūsdienās, kaut, kas novalkāts un mākslīgs, centieni kautko nostiprināt un saglābt. Ja mīl un ir labi savā gimenē,tad nav nepieciešams, to apliecināt citiem ar kāzām. (neticu Dievam kā tādam,tāpēc varbūt man šādi uzskati)

pēdiņ, nu jā - vienīgi tad vajag pie notāra nokārtot to praktisko pusi - īpašumi pēc nāves u.c. To, ko geji principā grib, kāpēc grib kāzas - lai būtu vieglāk ar juridisko pusi :)

Spriežot pēc autores ievietotās personīgās bildes citā diskusijā, secinu, ka vari mierīgi džekam pateikt, ka pamet - viņš nepārdzīvos.

vakarinas var uztvert ka kaut ko patikamu...:D
vienkarsi pasaki un viss!kaut caur sms(ak, cik glevi)

Vakariņas? Pfft.
Iedomājieties - jūs atnākat mājās no darba, ir uztaisītas vakariņas, sakārtota māja (jo pēkšņi vairs krekli un zeķes apkārt nemētājas), jūs jau sapriecājaties, jo izskatās, ka ir gaidāms kas foršs un tad -Bams! - Mīļā, mums te neštimmē un ir jāšķiras.
Jā, var sakrāmēt tās mantas un visu citu, bet šis pasākums nav jāgrezno kā rasola šķīvis ar gurķu rozītēm.

Var azimukt puslidz zolīdi. Sarava mantas, uztaisi vakarians,s aklajs galdu. Kadu vina pudeli un atstaj garu atvadu vestuli.