Nezinu, meitenes, varat mani ienīst, bet nu es nekad neuzskatīšu sievieti par sievišķīgu, ja viņa ikdienā staigās tikai kedās, nemācēs krāsoties, būs brīvdomīga (anarhiski domājoša) kā pusaudzis, vienīgie hobiji būs tipa makšķērēšana, medības, ralliji u.tml. (tas nav uzbrauciens kristai!), kurai nebūs svarīgi būt/ kļūt par māti, dzemdēt bērnus, interesēs tikai karjera, nemācēs būt laipna, kurai nepatīk radošas lietas (teātris, māksla, mūzika, literatūra, dzeja u.tml.), pīpē, dzer alu (bieži), pīrsingi uz sejas (ne jau mazi kristāliņi), lieli tetovējumi pa ķermeni galvaskausu veidolā, kurai patīk vienlīdzība sieviešu un vīriešu starpā u.t.t. Un nav jau tā, ka tādas meitenes ir sliktas! Nebūt ne! Taču neko - pilnīgi neko - sievišķīgu es tajā nesaskatu. Un man, satiekot jebkuru cilvēku ir svarīgi kā viņš izskatās vizuāli un kāds ir tas koptēls. Tas noteikti nav pats galvenais, bet tā ir viena no sastāvdaļām, kā es vērtēju cilvēku.