Cik gados apprecējāties?

Precēšos šovasar - 23 gados, pa ātru nav noteikti, jo mīlu viņu bez gala :)

23 gados.
Pazīstami esam gandrīz trīs gadus, kopā gandrīz divus gadus. Apprecējāmies pēc apmēram 1,5gadu dzīvošanas un būšanas kopā. :)

Happy123-ja ir šaubas, tad nevajg precēties. kad cilvēki precās, tad viņi precās uz mūžu, nevis visu laiku domā par šķiršanos. ja ir šādas domas, tad precēties noteikti nevajag. pacelt cepuri un aiziet var vienmēr. 'Vienmēr jau var izšķirties, tikai tas ir vnk process. nu un tad? jāsamaksā valsts nodeva, jāaiziet uz pāris vai vispār vienu tiesas sēdi un viss gatavs.

Ja precēties, tad nedrīkst pieļaut domu, ka tāpat jau var šķirties!

Par laiku līdz kāzām - iepazināmies janvārī, maijā viņš mani bildināja, un novembrī bija kāzas. Gribējām septembrī precēties, bet nepaspējām laika ziņā. Šogad būs 2 gadi laulības dzīvē.

Jā, un manas draudzenes par to šausminājās, tikai nezinu - varbūt no skaudības... :D
Un vēl visi interesējās, kad gan mazais būs - kaut gan stāvoklī paliku tikai pēc kāzām... :D

24

up

Pirmo reizi biju jauna, naiva un nebuut ne gatava, turklaat ar laiku arvien vairaak maisiija tas, ka viirietis bija 10 gadus vecaaks. Otraa reize bija 27 gados, par sho reizi esmu paarliecinaata, ka ir iistaa un nopietnaak raugos uz naakotni. Ja vareetu laiku pagriezt atpakalj, nebuutu tik agri ne ar vienu sasaistiijusies. Taapat gredzenu neneesaaju un centos pat to faktu, ka esmu preceejusies, nokluseet.

28 :) nekā neizmainīja, jo esam kopā jau 10 gadus :D

man ir 18, bet es veelos buut preceeta jau!! :D pofig, uz cik ilgu laiku, bet gribaas zinaat, kaa tas ir. :D

Apprecējos, kad bija 19.
Rudenī būs 2 gadi laulībā.
Kopā esam 4 gadus.
Jā, es biju gatava. Mainījies ir tas, ka neesmu vairs vnk draudzene. Tagad esam viena ģimene. Pavisam cita sajūta, kad viņš mani iepazīstina kā ar savu sievu :)

Apprecējos 22 gados. Esam precēts pāris jau 3 gadus un ļoti laimīgi! Mēs esam viens otra dvēseļu radinieki un bijām gatavi precībām, nejūtam nekadu baigo atbildības nastu, jo viss notiek tik dabiski, ka nemaz nav jāpiedomā!

Esmu jau esmu sen gatava, arī bērniem, bet neviens mani neprec Laikam esmu slikta
___________________________________
Slikta noteikti neesi. Tikai esmu ievērojis, ka - ļoti ātra un kategoriska savos spriedumos par vīriešiem, kuriem ir kaut kādas problēmas. Sākumā domāju, ka esi vēl pārāk jauna.

Salaulājāmies, kad man bija 21, šogad jūlija beigās svinēsim trešo kāzu gadadienu :)

Īpaši neko neizmainīja, tikai uzvārdu :D

Bet esmu ļoti priecīga, ka esmu precējusies tieši ar šo vīrieti.

Ā, un biju gatava. Mums jau gadu vecs bērniņš bija un nauda atļāva... tad arī sapratām, ka ir īstais brīdis teikt viens otram jā-vārdu.

... iepriekšējais boja domāts Mademoiselle!

Es arī gribu precēties. Kleitu jau atradu, tagad atliek vien sameklēt līgavaini...
________________________________________
Džinnij, īkšķi tādi nedaudz apsārtuši, bet tas nekas. Būs labi!

tagad esmu jau gatava precēties, bet domāju, vismaz kā es plānoju, ka ar pašreizējo vēlākais pēc 5 gadiem precēsimies, tāds mans plāniņš :D

Vēl neesmu precējusies, bet, ja mani tagad bildinātu - noteikti, ka piekristu. Jau tagad esam kā precēts pāris :D
Bet tā reāli, doma precēties ir ap 24-25.

Bija 21, kopā esam 5 gadus, no tiem 2 precēti :) tagad gaidam pirmo bēbi :)
nemainījās nekas, tikai uzvārds :)

up

Neesmu ne gatava, ne negatava precēties. Vienkārši neprecos. Kāpēc? Jo nejūtu pamatu zem kājām. Jā, bērns ir it kā, bet, lai cik tas sačakarēti neizklausītos, man vajag vispirms ie(at)gūt patstāvību, rīcības brīvību un tad es būšu gatava saistīties. Kamēr neesmu droša par sevi, savu nākotni, es nedomāju to darīt. Tā, aiz mīlas vien un bērna dēļ. Man vispār tā mīlestība ir nobīdījusies patlaban kaut kādā blakus plānā šajā jautājumā. Esmu pieņēmusi kā faktu, ka dzīvi nodzīvošu ar konkrēto cilvēku, ja vien kaut kas ekstremāls negadīsies, tomēr juridiski vēl nevēlos saistīties. Pagaidām ir labi tā, kā ir. Priecājos par tiem, kas precas. :)