šobrīd liekas, ka ir nedaudz grūti saprast/pierast, ka kāds cits, ne vecāki, parūpēsies par visām manām vajadzībām. Kad braucām pirmajā kopīgajā ceļojumā, bija līdzīgas izjūtas, lai arī tajā brīdī mani uzturēja vēl vecāki un tā naudiņa bija mazāka, nekā šobrīd nopelnu.
Bet laikam, ir jāsaka variants, ka viņš katru mēnesi noliek konkrētu naudas summu, par kuru varu pirkt pārtiku, kā arī kaut ko sev. Es tā kā esmu parēķinājusi, ka ar to, ko saņemšu no pēdējās algas, ka ar to pāris mēnešiem pietiks, lai nomaksātu savus izdevumus un nebūtu jāprasa tamponiem.