Vīrietis uztur

katrs dara, kā grib.
mani nekad neviens nav uzturējis, domāju, ka arī neuzturēs.

es nevarētu pārdzīvot to sajūtu, ka man nav savas naudas un nevaru tērēties, kā vien gribu.

Vienu brīdi,kad biju bez darba un dzīvojos pa māju, draugs mani uzturēja. Sākumā likās, ka viss forši - varēju gulēt cik ilgi gribu, noskatīties seriālus utt. Bet tad saskāros ar to,ka katreiz, kad kaut ko gribēju nopirkt, bija jāprasa nauda. Draugs gan teica,ka viņam tas viss likās normāli. Bet es nevarēju to ilgi paciest...

Pavisam nesen to izjutu, kad biju 2 mēn. bezdarbniekos. Pabalsts, protams, bezgala mazs un nebija forši prasīt draugam naudu, ja pietrūka pārtikai un tā....Protams, jauki, ja ir vīrietis, kas daudz ko izmaksā un nopērk, lutina, bet pilnīgi 100% atkarīga es arī negribētu būt.

Ā, un jā - interesanti sēdēt mājās ir tikai kādas pirmās 2, 3, nedēļas, pēc tam jau iestājas garlaicība :D

Viss ir atkarīgs no pašas - var gulēt katru dienu, var pievērsties sev, lasīt grāmatas, izglītoties, mācīties, nodarboties ar kādu hobiju utt. Iespējas ir daudz un dikti. Tas, ka mēnesi, divus pievērsies sev, nenozīmē, ka esi norakstīta kā mājsaimniece uz mūžu, kurš teicis, ka neatradīsi uzreiz citu, labāku darbu?

dzosefine - man ir bail tieši no tā, ko minēji. Tas, ka man vairs nebūs savas naudas un ja gribēšu nopirkt ko jaunu sev, man nāksies prasīt viņam. It kā, esmu izveidojusi savus iekrājumus, bet tos jau ar negribas tā ātri iztērēt.
Viņš saka, ka tādēļ esam viens otram blakus, lai palīdzētu arī brīžos, kad nav tik labi. Viņš saka, ka grib mani redzēt laimīgu, bet šī brīža situācija darbā galīgi mani tādu nedara..
Protams, pēc pāris mēnešiem domāju meklēt jaunu darbu. Tā teikt, atpūsties, atgūt spēkus un uzsākt ko jaunu.

Ja iesi bezdarbniekos, saņemsi pabalstu + iespējas kursus apmeklēt un stipendiju saņemsi.

nu nē. uzskatu, ka tomēr ja jums nav mazi bērni, tad tev ir jāstrādā. kaut vai hobija līmenī. kaut vai par mazu algu, jo tu tomēr būsi sabiedrībā un cilvēkos. nedomāju, ka tu vēlies, lai tev brauciens uz veikalu jau šķistu lielākā ekstra, ja nu vienīgais tev patīk iepirkties vienatnē.
mājās esot, visu dienu varēsi berzt māju un taisīt ēst un domāt, kā nekļūt resnai, sēžot mājās.
es kādu laiku pasēdēju mājās, kad vēl dzīvoju pie vecākiem, kad nebija darba. bija briesmīgi, jo visi citi bija darbā un man bija garlaicīgi. turklāt, slinkums ir vēl lielāks nekā strādājot.
vai nu arī atrodi sev kādu hobiju. padomā par to, ka ja nu jūs kādreiz izšķiraties un tu neesi strādājusi piemēram 10 gadus. tu vispār apzinies, kā tu iekļautos darba tirgū?

Es piekristu tad, ja man vīrietis iedotu noteiktu summu mēnesī un teiktu, ņem un dzīvojies, nevis man būtu jāprasa nauda tai un tai lietai. Bet zinu, ka noteikti ir tādas, kas pat tādam variantam nepiekristu, bet esmu novērojusi un izspriedusi sevī, ka es vispār vairāk esmu mājsaimniece, nevis karjeriste :)

pirmo nedēļu es ganjau izbaudītu ar prieku. tālāk jau es gribētu kaut ko pati darīt.

Nezinu..Man tomēr gribās savu naudiņu nevis,kā savajagās tamponus,jāzvana draugam,lai iedod naudu :D
Savukārt,vienai paziņai draugs pateica,lai iet prom no darba,viņa aizgāja.Tagad viņš konkrētā datumā ieskaita viņai kontā konkrētu summu,kā algu. :)Abi laimīgi.Tur gan bija tā,ka darba dēļ gandrīz neredzējās un vīrietis ir ļoti turīgs.

Es nevarētu. Man būtu neērti prasīt naudu tamponiem, jaunai nagu lakai, zeķēm utml.
Ja vīrietis, piedāvājot šādu dzīvošanas modeli, pats saprot, ka ik mēnesi otrai pusei kontā ir jāieskaita nauda pamatvajadzībām, tad vēl ir ok. Bet ja tev ir jāprasa katram sīkumam- domāju, ka ar laiku tas piegrieztos gan tev, gan viņam. Tur vīrietim ir jābūt ļoti mīlošam, lai viņš strīdu laikā neizmestu, ka tu dzīvo viņam uz kakla un tērē viņa naudu, esi liekēde. Varbūt ja tas būtu vīrs, tad vēl varētu, bet ja vienkārši draugs- nē. Ja viņš izdomās aiziet, tad es paliktu bez nekā- ne naudas, ne darba. Noteikti arī to gadu laikā, kamēr nestrādātu, izkristu no aprites un pēc tam darbu atrast būtu daudz grūtāk.

Domāju, tā nav peļama doma.
Katrā gadījumā labāk, nekā strādāt nevēlamu darbu, ja apstākļi atļauj ko pretēju.
Tieši tā, piesakies bezdarbniekos, lai saņemtu arī pabalstu šai laikā, vari painteresēties par kādiem kursiem. Un šo laiku intensīvi velti atpūtai --> sevis pilnveidei --> patiesi interesējošā virziena izvēlei.
Saprotu Tava puiša domu tā, ka viņš pats to piedāvā kā tieši šīs konkrētās situācijas risinājumu, nevis vēlas no Tevis izveidot bīstamo mājsaimnieci, kas visu savu atlikušo mūžu tikai gatavos ēst un uzkops māju. Turklāt šādam termiņam ir noiets - līdzko atrodi sev interesējošu darbu.

Ai kā saprotu tevi, man pašai tulīt būs šitā situācija. Bet man ir mazliet savādāk,bezdarbieks būs tīri normāls,vismaz savus ikmēneša maksājumus es nosegšu pati,par pārējo vīrietis,bet tas buus labi ja pāris mēnešus, vn,lai es atpūstos, uzkrātu spēkus, apmeklētu ārstus, iekārtotos jaunā darbā :)

Sany, bet es nedomāju kļūt tā nopietni par mājsaimnieci un vispār neko nedarīt. Es domāju uzsākt jauna darba meklējumus pēc kāda laika. Biju jau domājusi, ka meklēšu jaunu darbu vasarā. Bet tā kā, konkrēti apstākļi darbā mani dara nelaimīgu, esmu nolēmusi uzrakstīt atlūgumu.
Zinu lietas, kuras noteikti darīšu, lai attīstītu savu sirdslietu, ar kuru citreiz arī kaut ko nopelnu. Brīžiem liekas, ka neesmu es radīta, lai sēdētu birojā..

Nesen kā pa jokam vīrs pateica, ka viņš gribētu būt tik bagāts, lai viņa sieviņa (tas ir - es) varētu nestrādāt. Uz ko es atbildēju, ka es negribētu nestrādāt un būt 100 % atkarīga no viņa- negribētu katrām zeķubiksēm un tamponiem naudu prasīt. Abi pasmējāmies. Un vēl es pateicu, ka vienīgais kad labprātīgi "sēdētu mājās" būtu dekrētā un bērna kopšanas atvaļinājumā:) Tādas lūk manas domas!!!

Nu ja darbs man nepatiktu un vīrietis arī atbalstītu iešanu prom, tad ietu, jo pirmos 4 mēnešus jau maksā bezdarbniekus gandrīz algas apmērā, pa to laiku būtu atpūtusies un meklētu, ko citu, taču pavisam bez darba nevarētu iztikt, kaut vai kādu uz pusslodzi vajadzētu vēlāk, bet tāpēc jau ir pietiekams laiks, lai atrastu kaut ko un bez savas naudas jau arī nebūsi. ;)

Man būtu grūti pieņemt tādu modeli, bet ja būtu situācija, ka nebūtu darba, tad, protams, jā. Vai aŗī, ja tāda situācija kā Tev - kāpēc jāmoka sevi, savus nervus, ja ir šāda iespēja un līdzekļi atļauj?

Principā, jau tagad man nekas pašai nav jāmaksā, izņemot skaistumkopšanas pakalpojumus un telefona rēķinus. Viņš samaksā par dzīvokli, pārtiku, rēķiniem. Bet es tikai tērējos pērkot drēbes sev, viņam utt.
Es jau viņam saku, ka man vasarai ir pietiekami sapirktas drēbes, ka es neprasīšu naudu jauniem svārkiem :D
Jā, no sākuma neprecizēju, ka mana domā ir tāda - būt bīstamajai mājsaimniecei tikai pāris mēnešus :D atpūsties un meklēt, ko jaunu, jo dekrēta nauda ir arī kaut kā jānopelna :D

Un vēl - Tev to piedāvāja vīrietis, nevis pati uzprasījies. Tā kā domāju, ka vari iet prom, atpūsties un meklēt jaunu darbu :) Lai veicas! :)