Ceļojumi, nauda, biežums

cubiana, Indiju labāk ne... :)


Te gan meitenes mīl svešu naudu skaitīt,apbrīnojama vērība :)

Ja vecāki var atļauties, kāpēc gan ne? Man jau liekas ļoti forši, ka ir vecāki, kuri var atļauties ģimenes izbraucienus.

Pilnīgi piekrītu!

Mani vecāki uzskata, ka braukt ar bērniem celojumos, ja viņi to var atļauties, ir vislieliskākais veids, ka ģimenei pavadīt laiku kopā. Un viņi ar vislielāko prieku to dara. Man tas liekas normāli un ļoooti patīk, jo tā var atpūsties ģimenes un draugu lokā, un redzēt visus priecīgus, atpūtušos un meklējot jaunus piedzīvojumus :)

Cubiana - ieej Apollo vai Delfos un palasi kādi tur raksti par Indiju...
Es laikam negribētu,..

ctn- Kapēc?? Man nesen pazīstamas meitenes 6gb ibrauca visu Indiju. Skatījos bildes, nu tik skaisti un interesanti. Man patīk iejusties tajā nabadzībā un kultūrā.

Es, esot ārzemēs, parasti nolienu tādās vietās, kur cti kāju nesper, izstaigāju visus tirgus, saspazīstos ar vietējiem, eju pie viņiem uz vakariņām, visādas ielas, rajoni, kur tūristus parasti neved.

Cubiana, nav drošs galamērķis. Man tur paziņa dzīvo, kad pajokoju, ka krāju naudu ceļojumam uz Indiju, viņš darīja visu, lai mani atrunātu. Un neba tapēc, ka es tik indīga efeja un viņš nav botāniķis...

Ceļot nepatīk un man ir trauma no ceļošanas. Nekad vairs brīvprātīgi nepiekrītīšu ceļot. :)

Es neesmu ceļojusi pa ārzemēm, ja neskaita Lietuvu un ekskursijas tepat pa Latviju. Vienmēr ierobežojošais faktors ir bijis laika trūkums, jo tajos brīžos, kad man ir bijuši atvaļinājumi darbā, automātiski ir bijušas sesijas augstskolā vai citas aktivitātes. Taču nejūtos neko zaudējusi - tas, ka pagaidām neesmu īpaši nekur bijusi, mani kompleksos nedzen. :D

Es ceļoju vienu vai divas reizes gadā.Vienu ar vecākiem (ja draugs tiek līdzi,tad viņš arī) un otru reizi tikai ar savu draugu.Tad kad braucu ar vecākiem,tad neko nemaksāju (tas kā ģimenisks pasākums) ar draugu gan braucu par saviem līdzekļiem,bet reti kad visu iztērēju,jo draugam nepatīk,ja es kaut ko izmaksāju.

Man ne visai patīk tie ceļojumi, kur ir nats palikšanas viesnīcā un pēc tam kaut kāda skraidelēšana pa valsti, kur ik momentus tu skrien, lai redzētu visus tūristu objektus, muzejus utt, man tas škiet garlaicīgi. Tad labāk es palieku mājās... Man patīk ceļojums ar mērķi - piemēram, braucu uz Poliju, redzēju poliju, plus ieguvu vērtīgu pieredzi studentu seminārā - ceļa izmaksas bija 10ls + tik cik kādu nieku nopirkt un dzērienu :D

Cik zinu, Indijā ir nemieri, un tas paliek bīstami, man paziņa teica, ka viņai labi zināms cilvēks tur dzīvo, un ka vajadzības gadījumā viņi tikšot evakuēti, jo draudot pilsoņu karš. Nezinu cik daudz taisnības, bet nedomāju, ka cilvēks kaut ko fantazētu.

Pati esmu izbraukājusi nedaudz Eiropu, ar auto daudz, bet tā piestājusi apskatīt PL Varšava, CZ Prāga, HR Rijeka, Itālijas Alpos, CZ Most, SK Bratislava, FI Helsinki, UK Londona, protams Lietuva, Igaunija.

Seleste,kas notika?

Ahh, ceļot man patīk nenormāli! Bet man cita problēma - iepriekšējā darba vietā vairākas reizes gadā bija komandējumi, kur varēja apvienot darbu ar atpūtu, tā nu esmu pieradusi ceļot pa brīvu un pati žmiedzos maksāt par biļetēm, viesnīcām, utt. :D
Kopš septembra neesmu nekur bijusi un pamazām sākas lomkas. :D

Pēdējo pāris gadu laikā ļoti daudz, gads un aukstā gada puse tiek salauzta, pēc vīra vēlēšanās uz siltajām zemēm - Turcija, Maroka, Ēģipte, Taizeme, un pēc manas vēlmes mazāki ceļojumi uz Somiju, Igauniju, piemēram.
Eiropu esmu izbraukājusi pati, jau sākot no skolas laikiem katru pavasari ap Lieldienām bija viens lielais ceļojums vai vasarā ar draugiem.

Pēdējo reizi ceļoju uz Portugāli, bet tas bija pirms 2 gadiem. Tagad īsti nav naudas, lai ceļotu, jo es visu laiku atlieku naudu, lai varu uz Latviju aizbraukt. un reizi gadā uz Alpiem paslēpot, kas mūsu ģimenē jau ir kā reliģija, žēl, ka šogad Alpi atkrita.

Kad biju mazāka, tad opītis un omīte mani uz brāli katru svētdienu veda ekskursijās pa Latviju, mēs tiešām izbraukājām visu valsti, un vienalga zinu, ka viss vēl nav apskatīts. Man tas liekas tomēr svarīgi - iepazīt arī savu valsti.

Lai arī vairs neceļoju, tomēr dzīvoju ļoti foršā vietā. Gribu pasērfot? - hops, mašīnā iekšā un pēc 3 stundām jau okeāns. Apskatīties Vidusjūru? - 2 stundas. Paslēpot? - 2 stundas un esmu Pirenejos. Šie mazie ceļojumi vienmēr ir ar draugiem un beigās sanāk salīdzinoši lēti.

Pēdējos 7 gadus braucam ceļojumus visa ģimene ar auto.
Kad bērni bija mazāki tālu nebraucām (Lietuva, Igaunija) 3-4 dienas.
Pēc tam uz viduseiropu (Čehija, Slovākija, Vācija, Austrija) 7-9 dienas.
Patīk plānot braucienu, sāku to darīt jau pus gadu iepriekš. Salieku maršutus, apskates vietas ( ar darba laikiem, cenām, aprakstiem, stāvvietām), nakstmītnes, ēstuves u.c.
Ir sagatavoti rezerves varianti ja vēlmes un plāni izmainās. Viss ir izplānots lai var ceļot bez steigas un stresa kā tas ir firmu braucienos.

demoiselle- a ko vēl vispār var vēlēties? Izklausās ideāli, tas, hops un 2 stundas.. :)

Ceļoju es 2 reizes gadā. Viens ir nelielais brauciens pa manu sakrāto/ nopelnīto naudu- pāris dienu lidojumi, prāmis vai braucieni uz tuvajām valstīm, parasti iekļaujos 200- 300ls robežās. šogad ar draugu izdomājām Horvātiju apskatīt, cītīgi krājam, skatāmies apskates objektus, gatavojamies kā vēl nekad iepriekš :D .
Savukārt, otro reizi parasti ir lielais ceļojums ar ģimeni. Mani vecāki ceļojumus uz siltajām zemēm uzskata par ģimenes pasākumiem - Kipra, Tunisija, Ītālija un ik pa laikam Ēģipte. Tieši pagājušo nedēļ uzzināju, ka tētis ir uztaisījis pārsteigumu un pēc nedēļas gaidāma saule un Sarkanā jūra.

Manuprāt, diskusija izveidota, lai tu varētu uzskaitīt un palielīties, kur esi bijusi.

Nevar tā īsti spriest, cik daudz ceļoju, jo gadās 6 reizes gadā, gadās arī neviena, bet dāvināti man ceļojumi nav nekad. Šogad ieplānoti 2 ceļojumi, abus apmaksāšu pati. Viens domāts, lai uzreiz pēc Lieldienām tiktu saulītē uz nedēļu, otru plānoju oktobrī uz Maroku, lai pasildītos pirms ziemas:)