Nu, es esmu viena no tām apaļīgajām. Par laimi, vismaz proporcijas man saglabājas pareizas neatkarīgi no tā, cik lielāka vai mazāka brīžam palieku. :D Izstāstīšu, kā man ir gājis. :D
Bija man ilgas attiecības - tā ap 6 gadiem. Nekad neesmu bijusi kārna. Nu lūk, veselība sašķobījās un attiecību laikā pieņēmos svarā un, lai kā censtos, neizdevās kaut kā to tikpat ātri pazaudēt. Galu galā, kad nesen bija nosvinēta 5 gadu kopā būšana, mans toreizējais, dārgais paziņo, ka es esmu par resnu un tādu viņš neprecēšot. Bet to izdarīja tik pretīgā veidā, ka iekšā iestājās spīts - es taču kaut kāda veča dēļ nemainīšu sevi. Vēlāk jau tika uzstādīts ultimāts - vai nu mēs vai svars. Kas tā par mīlestību ar ultimātu? Paralēli jau notika arī citas attiecību peripetijas, bet pamatā bija svara jautājums. Nu ko, izšķīros. Pāris mēnešu laikā brīnumaini pazuduši 10kg (laikam tas spīts turēja visu iekšā :D ). Bet tagad sāku domāt - nu notievēšu, būšu tieva. Forši. Satikšu nākamo vīrieti un kā tālāk dzīvot? :D Tas ir, veselības problēmas var atgriezties un to, ka pieņemos apmēros, nevaru kontrolēt..atkal būs jāšķirās? :D Nerādīt nesenās bildes, kurās esmu redzama krietni apaļāka, lai neaizbēg? :D