Mācoties juristos, vienu praksi gāju un cītīgi katru dienu strādāju, bet tā strādāšana bija- kopēšana :D Neko svarīgāku man neuzticēja. Ā, nē- vienu pavadvēstuli ļāva uzrakstīt un vienreiz pazvanīt kaut ko tur noskaidrot.
Lielo pirmsdiploma praksi sarunāju un nemaz tajā iestādē nerādījos. Ne jau slinkuma pēc, bet tāpēc, ka jau strādāju savā profesijā, bet manai iestādei (tai, kurā strādāju) nebija līguma ar manu mācību iestādi. Līdz ar to sanāca absurda situācija- strādāju savā profesijā, bet praksi darba vietā nevarēju iziet. Līzd ar to vienīgais variants, kā es reāli varēju iziet praksi, bija ņemt bezalgas atvaļinājumu darbā, lai citā vietā strādātu 3 mēnešus par velti. Un tā kā nevarēju atļauties 3 mēnešus palikt bez ienākumiem, nekas cits neatlika, kā nošmaukties ar praksi!
P.S. es ar to nelepojos, bet toreiz tas likās labākais risinājums.