Viņš bildināja, es atteicu

domaju, ka lielakoties viriesi sanem atteikumus, jo izvelas bildinat neatbilstosa laika. piemeram, nevar bildinat meiteni, ja esi dzerajs un plencis, nestrada neko vai ari esi nabaga studentins, kam naudina pat saldejumam nav un dzivo pie vecakiem. tada zina ta ir,manuprat, metasanas ar vardiem, tuksi solijumi un vispar tada liela mulkosanas, jo nav maksla appreceties un dzivot ta neka.

Piekrītu Martai.
Es, ja būtu vīrietis, bildinātu tikai tad, ja būtu skaidra atbilde.

Arī, pilnībā piekrītu Martai!

Es atteicu,jo puisi pazinu tikai 24 stundas.. :D

man zinams variants: pieaudzis cilveks vel dzivo pie vecakiem, bez darba un jebkadas naudas(ar vecaku kontroli, ta teikt-ja reiz nestrada valsts darbu, tad atstrada to,ka mes tevi barojam), gul divstavu gultina!!! un planoja baigo nakotni ar savu draudzeni! tads humors:D

Mani arī vienā tusiņā bildināja un nesa rokās pār tiltu. Šausmas. :D
Bet mani vecāki apprecējās pēc 3 mēnešu draudzības, jau 28 gadus laimīgi dzīvojas un vecvecāki pēc mēneša apprecējās, arī visu mūžu kopā nodzīvoja. Es domāju, ka daudz man var pateikt pēc 1 mēneša, vai tajā cilvēkā ir vai nav iekšā tas, ko tu meklē. To, ka dzīvo pie vecākiem, nestrādā un dzerstās apkārt jau pirmajā tikšanās reizē var saprast...rodas jautājums, kāpēc ar tādiem vispār jāpinas?

Es domaju, ka lielaka dala sieviesu, sakuma iepazistoties ar cilveku, neredz, ka vins ir potencialais alko cilveks vai dikdienis. To tak nevar zinat, ja vien nesatiekaties kada zupas virtuve vai bridi, ka vins ir pali. Un nereti tad, ka cilveku jau tu esi iepazinies, tad iepazisti ari tas sliktas ipasibas, kuras nereti uzpeld. Sakuma gan jau tev skiet, ka viss nav tik launi, varbut kada cer, ka es tak busu ta likteniga sieviete, kura vinu izmainis, vins nedzers vairs manis del, bet realitate paliek realitate.

p.s perversā, kapec tev tads niks?

Bildināja, piekritu, vēlāk atteicu.
Tad šķīrāmies, jo kāda jēga turpināt attiecības, ja esi pārliecināts, ka ar konkrēto cilveku bērniņus tomēr nevēlēsies radīt un audzināt.
Nenožēloju. Tagad ik pa laikam uzturam kontaktus, bet esam draudzīgi viens pret otru, nav naida, noteikti nav. :D Ja vajag viens otram palīdzam ar.

Tam, ka sieviete nespēj izmainīt vīrieti - jā, piekrītu. Bet mīlestība gan spēj likt vīrietim mainīties. :) Un par to es esmu pārliecināta.

Mjā, nu ir jau visādi, bet es uzreiz cenšos saprast, kas tas ir par putnu. Man galvenais, lai nav kaitīgo ieradumu, nedzivo pie vecākiem un strādā. Lai cilvēkam ir mērķi. Ideāls taču nebūs neviens un nekad, visu mūžu var nodzīvot un neuzzināt, kāds tas cilvēks atklājās kurā brīdī, :)
Marta, man tāds niks ir tāpēc, ka vienkārši sanāca tā. Bez jebkādas slēptās domas. :)

Un vēl man liekas interesanti - vai tiešām puiši nolemj bildināt arī tad, ja iepriekā vispār nekas, nekas nav ticis runāts par kāzām, nākotnes plāniem?

Mums tieši tā bija. Nekad, nekad nebijām runājuši par kopīgiem nākotnes plāniem un kāzām. Pēc tam, kad bildināja, vismaz gadu par to īpaši nerunājām, nekalām kāzu plānus, jo abi gribējām nogaidīt piemērotāku laiku.

Es domaju, ka lielaka dala sieviesu, sakuma iepazistoties ar cilveku, neredz, ka vins ir potencialais alko cilveks vai dikdienis. To tak nevar zinat, ja vien nesatiekaties kada zupas virtuve vai bridi, ka vins ir pali.

Marta, šis mani sasmīdināja. Pozitīvā nozīmē gan, jo kaut kad drīzumā iešu uz tikšanos ar puisi, kuru satiku tieši zupas virtuvē. Tiesa gan abi tur darbojāmies kā brīvprātīgie, ne gājām ēst, bet tik un tā. Tā kā arī tikšanās tādā vietā kā zupas virtuve var būt dažāda. :D

Man reiz viens vīrietis teica - tikai dod mājienu, ka man tavā dzīvē ir vieta, un es tavā priekšā būšu ar gredzenu, ceļos nometies. Bet man viņu sen jau vairs nevajag un mājienu es nedevu. Kādas attiecības? Joprojām gaida no manis šo mājienu.

interesanti - vai tiešām puiši nolemj bildināt arī tad, ja iepriekā vispār nekas, nekas nav ticis runāts par kāzām, nākotnes plāniem?

man nebija ne mazákás nojausmas par bildinájumu, nebijám runájushi neko par kázám, tikai zinájám, ka mílam viens otru :) attiecíbás bijám neilgi, varbút tápéc man tas bija pársteigums. bet uzreiz arí sákám plánot kázas. nu jau 7 mén ká precéti, bet vakar piekjéru sevi, ka nevaru vél pierast pie jauná uzvárda, roka raksta veco :D

agrák arí esmu bildináta, it ká piekritu, toreiz tá bija lielá love :) bet turpmáko 2 gadu laiká tá arí vairs netika pieminétas kázas :D par jaunu bijám, izskírámies gan citu iemeslu délj

Mani ir 4 reizes bildinājušas. Visas reizes atteicu, jo tās sievietes bija bezmērķīgas un pašas nezināja, ko grib. Varu saderēt ka lielāka daļa no viņām sēdēja tādos cosmo forumos un postoja savus murgus zem tēmu nosaukumiem kā '' Beztēma''.

Lielāka daļa no viņām 99% laika pavadīja manā makā un tikai 1% uz mana peņa. Netaisos ar tādām kazām pīties uz mūžu, kas 30 gados visticamāk uzblīdīs kā vaļi kad būs iekārtojušās tā mīkstāk.

cloo

Ja vajag viens otram palīdzam ar.

69 ?

Man tā lieta vispār ir izpalikusi. Kad bijām pazīstami pāris mēnešus, sapratām ka paliksim kopā.
Abi to jutām skaidri, tā ka pat bildināt nevajadzēja. Iekšēja sajūta pārliecināja ka tā būs.

"Seksulītis" Nē. Nekas intīms. :)

Esmu bildināta kopā 3 reizes.

Pirmais nopietnais draugs, ar kuru bijām kopā 3 gadus bildināja, manuprāt, lai vienkārši saglābtu attiecības, kas bija uz brukšanas robežas. Bildinājuma laikā izjutu lielu spiedienu, jo viņš nometās ceļos tirdzniecības centra vidū mūsu draugu klātbūtnē. Jutos briesmīgi neērti, jo visi skatījās man virsū. Tā nu neteicu skaļi "jā", bet glupi pakratīju galvu. Drīz vien izšķīrāmies, jo es sapratu, ka nevēlos būt ar viņu kopā. Puisis bija egoistisks, agresīvs, manipulātors, patika iedzert + bija atļāvies pacelt roku, kas arī mūs noveda pie visas tās attiecību brukšanas. Mums bija citādāks skatījums uz dzīvi- es vēlējos izglītoties, 'augt', redzēt pasauli, bet viņš, savukārt, vēlējās mani piesiet un kontrolēt.

Otrajā reizē bildinājumu neuztvēru nopietni. Satikos ar vienu austrālieti, kas bija atbraucis uz R-Eiropu apciemot savu bērnības draugu, kurš man bija paziņa. Pavadījām kopā 1 nedēļu. Es viņu uztvēru kā izklaidi, viņš vēlējās ko vairāk. Dienu pirms došanās prom viņš izteicās, ka nekad nav juties tik labi kopā ar kādu, tāpēc cer, ka parakstīšos uz viņa trako bildinājumu un ticību, ka esam kā radīti viens otram. Ir pagājuši mazliet vairāk kā 2 gadi un viņš aizvien cer, ka pienāks diena un es došos pie viņa.

Kā tajā teicienā :"Trīs lietas- labas lietas." Trešajam bildinājumam piekritu un tagad esmu precēta. (l)

Esmu bildināta vienu reizi. Atteicu, jo ļoti nobijos. Pati nezinu no kā. Bijām jau kopā kādus 3 gadus, bet likās,ka esam ļoti jauni. Baidījos, ka apprecēšos un jutīšos iegrožota un sasieta. Turpinājām dzīvot kopā. Pēc pāris gadiem viņš pajautāja vēlreiz (tā jau vairs nebija bildināšana, jo gredzenu visus tos gadus nēsāju). Piekritu un esam precējušies. Ja toreiz būtu piekritusi, šodien jau būtu precējušies 6 gadus :D a tā tikai divus :D