Labvakar, meitenes!
Parunāsim par noslēpumiem....
Vai jums ir daudz noslēpumi, par kuriem nezin pat tuvākie? Un ja ir, tad kāpēc nestāstat savējiem? Kauns, ko padomās, var izraisīt daudz nepatikšanu, nožēla vai ir kāds cits iemesls?
Vai esat par pilnīgu atklātību attiecībās un ģimenē?
skiet ka nav man noslepumu, vismaz tagat nekas tads nenak prata!
bija viens ko biju izstastijusi tik draudzenei, bet nu tapat mate uzzinaja :D bet nu nekas traks jau tas nebij!
Pašai nav tādi baigie noslēpumi. vismaz nespēju atcerēties.
Toties esmu bijusi uzticamības persona pāris cilvēkiem. Un šo noslēpumu izstāstīšanas-glabāšanas situāciju es uztveru divējādi. No vienas puses liekas glaimojoši, ja draugs Tev uztic kaut ko īpašu, ko nevienam citam nestāsta. Tai pašā laikā ir noslēpumi, kuri mani liek justies kā situācijas ķīlniecei, ka es esmu savā veidā izmantota - jo labāk būtu bijis, ja es to nezinātu.
Man nav baigāko noslēpumu. Ir lietas, kuras nestāstu visiem, bet ne jau tāpēc, ka vēlos noslēpt to, ir kauns vai taml, bet vnk neredzu tam baigo jēgu un tas nav nekas woow :)
Man ir ĻOTI daudz noslēpumu, par kuriem nezina neviens, pat ne vistuvākie draugi vai ģimene.
Nevaru stāstīt, jo cilvēkiem ir savādākas domas par mani, negribu visu sabojāt. Bet vispār es neesmu no tiem cilvēkiem, kam patīk visu uzticēt kādam. Man patīk, kad tas paliek manī. Nejūtos droši, kad manus noslēpumus zina vēl kāds.
Ir lietas, ko nezina mamma, ir lietas, ko nezina vīrs, ir lietas, ko nezina labākais draugs, bet nav tādas lietas, ko nezinātu pilnīgi neviens. Man liekas :D Ir lietas, ko nestāstu, lai pasargātu, bet tie nav nez kādi šausmīgi noslēpumi.
ir tikai viena lieta, kuru nezin neviens mans tuvākais, pat draugs, tas ir saistīts ar manu seksuālo dzīvi. Nestāstu, jo neredzu vajadzību. Ir liekas, kam jāpaliek tikai pie manis.
Ir man daži savi noslēpumi,bet nestāstu to nevienam nevis tāpēc,ka būtu kauns,bet uzskatu,ka tam vienkārši jāpaliek manis un nevajag lieki uztraukt savus mīļos.Kā arī nepatīk,kad kāds zina visu par 100% par mani un manu dzīvi,ir dažas privātas lietas.
Protams, ka man ir noslēpumi. Protams, tie nav tādi, kā kkādas dramatiskās filmās :D Vnk... es neuzskatu, ka kādam vajadzētu zināt pilnīgi visu par manu dzīvi. Ir lietas, kuras vēlos paturēt pie sevis un viss. Turklāt, es arī nevēlos satraukt savus mīļos. Piemēram, nu nav maniem vecvecākiem jāzin ar kādām veselības problēmām es cīnos, jo es zinu, ka viņi ļoti uztrauktos un pašiem vēl no stresiem kkādas problēmas sāktos. Tāpēc izvēlos paturēt visas savas problēmas noslēpumā.