Mūsdienās ir stereotipi, un ne velti es šodien tā aizdomājos, jo pati ar to esmu saskārusies dzīve.
Nereti skaistām sievietēm ir jāpierāda tas, ka viņas ir ne tikai ar smuku fasādi, bet arī gudras, jo cilvēkiem jau viticamāk, sevi mierinot, šķitīs, ka ja tev ir viens, tad noteikti nevar būt vēl kas. Gudrie cilvēki asociējas ar tādiem vārgiem vai resniem nūģīšiem.
Un tas ir ne tikai par sievietēm, bet arī ar vīriešiem. Daudzas uzskata, ja viņš ir skaists un kopts cilvēks, tad raksturs ir slikts, aprobežots narciss, bet ja neglīts vīrietis, tad uzreiz puisim ir bagāta iekšējā pasaule un viņš ir fantastisks cilvēks raksturā. Ziniet, esmu redzējusi daudz pretstatus šiem stereotipiem, jo pazīstu tiešām gan sievietes, gan vīriešu, kas ir ne tikai gudri, bet arī simpātiski. Savukārt tie nūģīši reizēm tīksminās par sevi vēl vairāk nekā patiesi simpātisks cilvēls. Tā vien šķiet, ka Dieviņš iedevis tev tādu iekšējo pasauli, tā spiežas uz āru. Ja savā būtībā neesi labs cilvēks, tad tas spiežas pa visām vīlītēm ārā,t.i cilvēka iekšējā būtība ir atspoguļojama viņa izskatā.
Ko no Jums vēlos? Neko. Vienkārši pafilosofēju. Ja vēlaties, izsakiet savu viedokli, novērojumus.