Pāris dienas atpakaļ izveidoju sarakstu, kas man sevī patīk, ko es daru labu un ko nē un tad nonācu pie secinājuma, turklāt, nebija depresīvs noskaņojums, bet sanāca, ka negatīvās lietas bija kādas 50, bet pozitīvās.. nu teikšu godīgi, padsmit bija tikai.. Un tiešām ir tāda arī diezgan negatīva attieksme no apkārtējiem pret mani un tas viss ir patiesi, to es apzinos. Zinu, ka jāmainās, bet tad domāju, ka varbūt citos vaina ir? Un ja cenšos mainīties, tad vienmēr būs kkas, kas mani iedzīs tupikā, ka nospļaujos un rupjiem vārdiem pie sevis nolamājos un turpinu dzīvot savā neapmierinātības pūznī. Tas tā īsumā, bet nu kā var visam pielāgoties, visiem izdabāt un galvenais, sevi cienīt, būt taktiskai, jautrai, nopietnai, nu, vārdsakot viss vienā un viss būs ideāli.. nu tā taču nekad nebūs vai ne? Aj pilnīgi besī :D