Sveikas! Nespēju vairs šādi dzīvot, tāpēc varbūt kadai ir gadījusies tāda pati situācija un var kaut ko ieteikt. Tātad situācija ir tāda - pirms laba laika ar puisi pārcēlāmies dzīvot uz rīgu. No sākuma divatā īrējām dzīvokli, taču pēc kāda laika, lai ietaupītu naudiņu nolēmām, mainīt mazo dzīvoklīti uz lielāku(jo bija labs piedāvājums). Sanāca tā, ka pie mums dzīvo arī viņa māsa. Es jau no sākuma biju pret, jo zināju, ka nebūs labi. Ar laiku, es šo māsu jau sāku ienīst. Man tracina viss ko viņa dara un nedara, ja viņa kaut ko saka, es obligāti izteikšu domu, kas viņas teikto padarītu par nepareizu. Tad vēl visa tā pārtikas pirkšana - es neprotu pagatavot vakariņas tikai man un puisim un lai viņa neēd, bet es uzskatu, ka visiem ir kaut kas jāpērk, vai jāsamet nauda kopā, lai būtu vienlīdzība, izskatās, ka viņai vienalga. Mums ir malkas apkure - tātad jāpērk briketes, tas nav lēts prieks, par to arī viņai nospļauties, jo zina, ka brālis visu būs izdarījis......varētu stāstīt vēl un vēl, ceru, ka domu sapratāt, tiešām sirds ir pilna, varbūt kādai ir kāds ieteikums kā rīkoties?
347
