Adriana,
protams, ka attiecības nav ideāli. Paciest varu visu (slinkumu, pīpēšanu utt.), izņemot roku palaišanu (ā un vēl narkotiku lietošana). Ja mani kaut vienu reizi pagrūstu vai iesistu, aizietu neatskatoties. Bija viens gadījums, kad džeks dusmās tā stingrāk paņēma aiz aukšdelma. Pēc tā gadījuma viņam pateicu: vēlreiz atkārtosies līdzīgas darbības un mani tu vairs neredzēsi.
Man ir tāds uzstādījums, jo pēc dabas esmu miermīlīga (flegmātikskais tips), patīk lietas kārtot mierīgā atmosfērā un nekad nepsihoju vai neaizsvilstos, kā rezultātā dusmu lēkmē nevaru sastrādāt tādas muļķības kā roku palaišana vai histēriska bļaušana un muļķību sarunāšana. Tātad nav iemesla man iesist.
Iepriekšminētais gadījums ar stingrāku paņemšanu aiz aukšdelma bija tāds, ka draugs pēc tusiņa gribēja skaidrot attiecības (abi iedzēruši, es biju ļoti nogurusi), es teicu, ka parunāsim no rīta un tagad man nav spēka, bet viņš (kas nav flegmātiskais tips) gribēja uzreiz un tulīt, es teicu, ka man ļoti nāk miegs un es eju gulēt, devos prom, bet viņš dusmās paķēra aiz augšdelma, ko es uztvēru kā necieņu pret sevi.
Katrs esam savādāks, un ja vienam sišana ir normāla lieta, tad citam tā nav pieļaujama. Atbildēju skatoties caur savu prizmu.